Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Pēc diviem amatā aizvadītajiem gadiem Vējonis ir demonstrējis gatavību kļūt stingrāks un izmantot iespēju arī ar savu viedokli ietekmēt procesus

Triju tēva dēlu un bārenītes mērķis

Valsts prezidentu Raimondu Vējoni intervē Ināra Egle. (Saruna notika 29. jūnijā)

Uzrunājot Saeimu, jūs negaidīti pieteicāt ideju par tautas vēlētu prezidentu, pret kuru vēl maijā intervijā Latvijas Avīzē bijāt ļoti rezervēts. Kāpēc tagad tā kļuva aktuāla?

Intervijā Latvijas Avīzē teicu, ka var diskutēt par tautas vēlētu prezidentu, bet tas ir jāskata kontekstā ar pilnvaru paplašināšanu. Parlamentā bija izveidota speciāla darba grupa, kas divus gadus strādāja un sagatavoja priekšlikumus. Saeimā pārstāvētajām partijām līdz rudenim par tiem ir jāsniedz vērtējums. Deputātiem vajadzēja dzirdēt arī prezidenta viedokli, un es izmantoju iespēju to pateikt.

Kāpēc ir jāpaplašina pilnvaras?

Sabiedrība no prezidenta sagaida rīcību, bet viņš savās iespējās ir ierobežots. Prezidents ir tā kā skatītājs no malas. Ja arī viņš virza kādas iniciatīvas, tās ir atkarīgas no koalīcijas, kas pieņem lēmumus parlamentā un valdībā. Ja koalīcija atbalsta, tās virzās uz priekšu, ja neatbalsta – apstājas.

Jums ir iespēja sasaukt ārkārtas sēdes, biežāk tikties ar partijām.

Tikšanās ar partiju vadītājiem tā vai citādi jau notiek.

Kur notiek? Politiķi teica, ka šogad neviena oficiāla tikšanās nav bijusi.

Oficiāli uz speciālām pārrunām partijas sauktas nav, bet sakari ar to vadītājiem tiek uzturēti. Ar Ministru prezidentu man ir iknedēļas tikšanās. Taču viss noslēdzas pie tā, vai koalīcijas partijas to atbalsta vai neatbalsta. Arī par nodokļu reformu – kad jautājums, kuru valdība ir atbalstījusi, nonāk pie koalīcijas partijām, sākas stumdīšanās. Tas rada nesaprašanu uzņēmēju un iedzīvotāju vidū. Tāpēc ir jārunā par Valsts prezidenta un arī Ministru prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

Kā jutāties, kad Saeimas sēdē jums aplaudēja Saskaņa, bet Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) rokasspiediens pēc runas bija ļoti atturīgs?

Man ir grūti komentēt. Man svarīgākais ir, lai parlaments saklausa to, ko gribēju pateikt, – ka ir jāsapurinās, sniedzot plašāku atbalstu valdībai. Es tajā brīdī nepievērsu uzmanību, vai bija aplausi vai ūjināšana. Esmu Saeimā strādājis, un tā ūjināšana un aplausi ir ļoti bieži. Tas nav nekas ārkārtējs.

Varēja manīt, ka vīlušies bija arī LZP deputāti. Kādas būs jūsu attiecības ar partiju nākotnē?

Es kā prezidents esmu politiski neitrāls un apturējis darbību Latvijas Zaļajā partijā. Tās programmā nav tautas vēlēta prezidenta, bet, esot amatā, redzu, ka ir jāpaplašina pilnvaras, lai prezidentam būtu plašākas iespējas veicināt lēmumu pieņemšanu, kam bieži pietrūkst politiskās gribas.

LZP biedrs Gatis Truksnis atkal ir Jūrmalas mērs. Pērn sacījāt, ka Rietumos tā nenotiek.

Es joprojām uzskatu, ka Rietumos tā nenotiek. Taču ir notikušas vēlēšanas, un vēlētājs atkal ir ievēlējis Gati Truksni. Es personīgi neatbalstu to, kas ir noticis, bet tas drīzāk ir jautājums partijām, kuras šādu lēmumu pieņēma.

Truksni ievēlēja ar Saskaņas atbalstu.

Latvijā daudzās pašvaldībās partijas ir piesaistījušas Saskaņu, lai nodrošinātu koalīcijas stabilitāti. Kā varēja saprast, katra partija ļāva vietējām pārstāvniecībām pašām pieņemt lēmumus, jo to vadība atrodas patālu no pašvaldībām un ne vienmēr tik labi zina situāciju. Tas nenozīmē, ka pašvaldībā cilvēks, kas pārstāv Saskaņu, ir sliktākais cilvēks, jo tad jau par viņu nebalsotu.

Vai esat lasījis žurnālā Ir publicētās oligarhu sarunas? Jūs tajā laikā bijāt aktīvajā politikā.

Jaunākās (par ietekmi medijos – red.) neesmu lasījis, bet iepriekšējām pārskrēju pāri. Tas, ka kādās kompānijās dažādos formātos varbūt notiek sarunas, ir bijis gan pirms divdesmit gadiem, gan šodien. Tas, kādi vārdi tiek izmantoti, ir jautājums tiem cilvēkiem, kuri sarunās piedalās. Mums ir tiesībsargājošās institūcijas, kas veica savu darbu, un tās ir pieņēmušas lēmumu lietu izbeigt. Acīmredzot nav bijis pietiekamu pierādījumu sarunu saturam.

Vai pēdējos mēnešos ar kādu no sarunu dalībniekiem, piemēram, Aivaru Lembergu vai Jāni Dūklavu, esat sazinājies?

Ar Dūklavu mēs regulāri sazināmies. Mēs runājam par jautājumiem, kas ir aktuāli Zemkopības ministrijai. Piemēram, plānojot vizītes uz ārpusi, vajag intensīvāk piesaistīt lauksaimniecības nozares pārstāvjus. Kad braucu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, delegācijā bija pārtikas ražotāji, kuri tur saredzēja iespēju jaunam tirgum. Nav jau viegli ieiet jaunos tirgos, tāpēc ir nepieciešams valsts augstākās vadības atbalsts.

Pēc jūsu vizītes Emirātos vislielāko uzmanību piesaistīja kāds fotoattēls, kurā bijāt kopā ar Aināru Šleseru.

Šlesera kungs bija delegācijā. Es delegāciju neveidoju. Valsts prezidenta kanceleja sadarbojas ar LIAA, kas veido delegāciju.

Oligarhu sarunās ir arī fragmenti, kuros tiek apspriesta Valsts prezidenta izraudzīšanās. Tur izskan centieni nepieļaut, ka tiek ievēlēts otrs Zatlers. Kad jūs vēlēja, vai jutāt, ka, iespējams, jums aiz muguras notiek tādas sarunas?

Katrs prezidents ir pats par sevi prezidents. Tur nav jāsalīdzina otrs Zatlers vai otrs Ulmanis. Es neizslēdzu kaut kādas sarunas, jo vienmēr jau tādas starp partijām notiek un ne visas ir publiskas. Par ko runā un kā runā, tas paliek sarunu dalībnieku ziņā.

Vai jūs varētu kļūt par otru Zatleru? Jūsu runa Saeimā daudziem bija negaidīta.

Ja ik pa brīdim parlamentā ir jāatdod kādi likumprojekti, kas nav līdz galam izstrādāti, vai sabiedrībā rodas aizdomas, ka, iespējams, ir interešu lobēšana, prezidentam ir aktīvi jāiesaistās. Runā iezīmēju jautājumus, kas būs parlamenta dienaskārtībā, tajā skaitā par tautas vēlētu prezidentu.

Politiķi norādīja uz riskiem, ja prezidentu vēlētu tauta.

Tas mani pārsteidz. Politiķi bravūrīgi runā, ka vajag tautas vēlētu prezidentu, bet, kad Valsts prezidents pasaka: ejam uz tautas vēlētu prezidentu, partijas met kažoku uz otru pusi un sāk runāt par ģeopolitiskiem riskiem. Lielākajai daļai partiju šī ideja ierakstīta programmās. Tad ir jāizlemj – pieņemam vai nepieņemam. Tāpēc jau bija darba grupa, kas to vērtēja. Ja ar atrunām mēģinās jautājumu nobremzēt, tad mēs neejam kvalitatīvi attīstībā uz priekšu.

Saskaņas deputāti domā – ja prezidentu vēlēs tauta, tas būs Nils Ušakovs. Vai jūs pats redzat iespēju vēlēšanās uzvarēt?

To noteiks vēlētājs. Ja ir zema vēlētāju aktivitāte, lielākas iespējas ir kandidātiem, kurus atbalsta Saskaņa. Tās vēlētājs varbūt ir vairāk konsolidēts un aktīvāk iet uz vēlēšanām. Latviski orientēts vēlētājs nav tik konsolidēts un atrod dažādus iemeslus, kāpēc neaiziet uz vēlēšanām. Tad riski pastāv. Mums kā vēlētājiem jābūt aktīviem.

Šī bija jūsu pirmā tik asā runa. Kas jūs uz to iedrošināja?

Runas var būt dažādas. Tās var būt glaimojošas, bet šis nav tas gadījums. Var būt neitrāla runa, kad nepasaki pilnīgi neko. Es izvēlējos runāt nedaudz skarbāk, jo man ir svarīgi, lai parlaments sapurinātos. Mēs redzam, ka te ik pa laikam kaut kas brūk un gāžas – te viena nozare, te otra. Ministru kabinetam visu laiku ir jāvingro, meklējot risinājumus. Ja valdības piedāvājumam nebūs atbalsta parlamentā, mēs iegāzīsimies bedrē. Taču es negribu, lai Latvija iegāztos bedrē. Mums ir jāattīstās un jāiet uz priekšu. Arī latviešu pasakās trim tēva dēliem vai bārenītēm vienmēr ir kāds mērķis, uz kuru viņi iet. Mums arī ir svarīgi iet uz mērķi.

Rakstu par Valsts prezidentu Raimondu Vējonu lasiet 7.jūlija žurnālā SestDiena!

Top komentāri

dg
d
Es par to stulbo, banālo sētiņu pils dārziņā. Vai tad nevarēja kādu arhitektu noalgot, pirms uzprojektēja?
Vējoni, kaunieties!
V
Ne par ''tautas'' - pūļa - vēlētu prezidentu, ne viņa pilnvaru paplašināšanu diskutēt nevar. Vējoni, vai jūs neapjēdzat, ka zem ''tautas prezidenta'' maskas veido diktatūru? Tagad jautājums visiem ''tautas prezidenta'' bīdītājiem - kāpēc ASV nav ''tautas'' vēlēta prezidenta un kāpēc tādu neparedzēja Latvijas Satversmes autori?
nu nu
n
prezidenta izstrādājums rada aktīvu darbības imitāciju.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Trīs mūžības(1)

Uz mūžīgiem laikiem, teikts Latvijas un Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas 1920. gada 11.augusta miera līgumā, Krievija atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras tai piederēja a...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata