Juris Kulakovs pensijā vēl netaisās

Menueta dziedātājs Adrians Kukuvass esot Kulakovam teicis, ka viņš ir pārāk izšķērdīgs, vienā dziesmā izmantojot vairākas atšķirīgas muzikālās tēmas, kuru pietiktu vismaz trijām. Juris smejas un saka, ka labprāt sacerētu dziesmu, kurā vispār nekas neatkārtojas, bet droši vien populārās mūzikas klausītājiem tāda kompozīcija būtu par sarežģītu.

Pērkons ir tā retā grupa, kurā skatuves līderis un konferansjē, kurš piesaka dziesmas, ir nevis kāds no vokālistiem, bet taustiņinstrumentālists un dziesmu autors Kulakovs, kurš pats paretam arī uzdzied savā tikai viņam raksturīgajā manierē, kas tikusi dēvēta par nebalsi, jo ne tuvu neiekļaujas nekādos vokālajos rāmjos — tā drīzāk ir ritmiska deklamācija ar dziedāšanas pazīmēm.

22.augustā Ogrē notiks Jura Kulakova nakts, kaut tā nav jubileja viņam pašam, bet gan leģendārajam, arī slavenajā Jura Podnieka filmā Vai viegli būt jaunam daudz apskatītajam Pērkona koncertam Ogrē, pēc kura satrakojusies publika izdemolēja vilcienu un grupai otro reizi aizliedza koncertēt. Kopš šī notikuma ir pagājuši apaļi 30 gadi.

Diena.lv portālā pie ziņas par gaidāmo Ogres koncertu, kur tika minēts, ka jaunieši 1985.gadā izdemolēja vilcienu, protestējot pret pastāvošo komunistisko iekārtu, komentāros tas apstrīdēts, apgalvojot, ka tā vienkārši bija stipri iereibušu jauniešu bravūra. "Komentāros rakstītais ir pilnīgas blēņas! Tie jaunieši nebija sadzērušies. Nepavisam. Tajos laikos koncertos nebija nekādu alus telšu, un man negribas ticēt, ka tur nāca ar saviem polšiem somiņās, kaut arī neviens pie ieejas tās lietas nepārbaudīja. Domāju, ka jaunieši bija ieradušies kaut kādu ideālu meklējumos tieši uz koncertu. Nu, protests pret pastāvošo iekārtu — tas ir par skaļu teikts, bet labāk, ja kāds arī gribētu protestēt, ka to izgāž pret vilcienu, nevis pret cilvēkiem. Bet es joprojām turos pie versijas, ka tur notika provokācija. Jo tādu uzbudinātu masu ir ļoti viegli uz kaut ko samusināt. Pietiek pamest dzirksteli — izsist vienu lampiņu, un panesās," domā Juris.

Kulakovs nereti dēvēts par bohēmas lauvu, jo nevienam nebija noslēpums viņa aizraušanās ar jaunām sievietēm un grādīgajiem dzērieniem. Taču tagad viņš jau gandrīz trīs gadus ir laimīgi kopā ar krietni pieaugušāku sievieti Lilī, kuru Juris ļoti slavē kā iejūtīgu, saprotošu, un, kas īpaši svarīgi, viņa ir trīs gadus studējusi medicīnu. Kritiskos brīžos zina, kā palīdzēt. No sava dzīvokļa Čaka ielā pretī Ziedoņdārzam, kur vienmēr valdīja mākslinieciska nekārtība, Juris ir pārcēlies pie Lilī uz Maskavas forštati, kur viņa sakoptajā darbistabā arī notiek mūsu saruna. Instrumenti te ir atvesti un strādāt var, pietrūkstot vienīgi rakstāmgalda, kur rakstīt notis. Tam viņš izmanto veļas dēli. Toties dators atrodas uz tik neērta augstuma žurnāla galdiņa, ka nevar ilgstoši dirnēt internetā, par ko Juris tikai priecājas.