Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pašvaldību vēlēšanas: Aizsēdējušies?

Vairāki vietējie līderi pašvaldībā strādājuši vēl pirms neatkarības atjaunošanas, bet SestDiena par atskaites punktiem iezīmēja 1989. gadu, kad bija pirmās demokrātiskās vietējās vēlēšanas, kā arī 1991. gadu – togad notika pašvaldību reorganizācija, atsakoties no tāda padomju laika mantojuma kā izpildkomitejas un lēmējvaru ne tikai formāli, bet pēc būtības uzticot deputātu padomēm. Līdz tam galvenie noteicēji bija izpildkomiteju priekšsēdētāji.

Septiņi vietējie līderi amatā ir kopš tā laika. Taču lielāks jau ir to pašvaldības vadītāju skaits, kuri savu pilsētu vai novadu vada kopš vietējām vēlēšanām, kas notika 1997. gada martā.

Pirmās reģionu partijas

Jau deviņdesmitajos gados radās arī pirmās reģionālās partijas. Vecākā ir Latvijai un Ventspilij, kuru joprojām vada Aivars Lembergs. Viņš kopš 90. gadu sākuma vienmēr ir guvis vēlētāju uzticību Ventspils domes vēlēšanās un deputāti viņu allaž izraudzījušies par priekšsēdi. Ilgstošo tiesvedību dēļ Lembergam ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi pildīt amata pienākumus, bet tas neietekmē vēlētāju attieksmi. Vēlāk tika izveidotas arī reģionālās partijas Tukumā, Ogrē, Jūrmalā un Pierīgā, kur arī ir vairāki priekšsēdētāji ar lielu pieredzi. Divdesmit gadu Liepājas mēra amatā aizvadījis arī Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks. Agrāk starp Liepāju un Ventspili notika sāncensība un to vadītāji sadarbojās katrs ar savu varas partiju, tagad gan liepājnieki, gan ventspilnieki sēž pie koalīcijas galda kā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) partneri.

Ne tik tuvu varai ir Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs, kurš arī šajā postenī ir kopš 1997. gada. Viņš Jēkabpils reģionālo partiju, kas tagad ir Vienotības partnere, izveidoja vēlāk, līdz tam mainot politisko piederību atkarībā no tā, kas tajā brīdī bija valdošā partija, sākot ar Demokrātisko partiju Saimnieks un beidzot ar politiskajiem spēkiem, kurus vadīja Ainārs Šlesers. Līdzīga pieredze ir arī bijušajam Smiltenes mēram Aināram Mežulim, kurš pabijis gan Latvijas ceļā un Jaunajā laikā, gan Reģionu aliansē, bet tagad ievēlēts Saeimā no ZZS. Politiskās piederības maiņai bijis viens iemesls – gūt varas atbalstu savas pašvaldības attīstībai.

Sadarbībai ar valstī valdošajiem spēkiem ir būtiska nozīme pozīciju nostiprināšanā. Arī pirms šīm vēlēšanām vairākos medijos dzirdams – cilvēki uzticēšanos domes priekšsēdim saista ar to, ka pilsētā ir gludi celiņi, apgaismotas ielas, izremontētas skolas, uzbūvētas kultūras iestādes, sporta celtnes un skaistas strūklakas. Spēja to nodrošināt ir pirmais, pēc kā vēlētāji vērtē pašvaldības vadītāju. Iedzīvotājiem svarīgi, lai novadā vai pilsētā ir ērta dzīvošana, darbs, iespējas atpūsties un pieejami citi pakalpojumi, bet maz interesē, kā tas viss tiek sasniegts.

Iespējas ir atšķirīgas

Lai to nodrošinātu, pašvaldības izmanto ne tikai aizņēmumus un sava budžeta finansējumu, bet arī Eiropas Savienības fondu naudu un pēc deputātu ieskatiem sadalītos līdzekļus. Ne visiem ir vienādas iespējas, lai piekļūtu šiem finansējuma avotiem. Liepājai un Ventspilij tās ir ievērojami lielākas nekā, piemēram, Ērgļu novadam, kura vadītājs Guntars Velcis arī vada pašvaldību jau divdesmit gadu. Kopš Tautas partijas darbības izbeigšanas viņš vairs nav nevienā partijā. Arī Sējas novada priekšsēdētājs Guntis Liepiņš (Reģionu alianse) pirmoreiz amatā nonāca 1997. gadā. Šajos gados pašvaldība no tā saucamajām deputātu kvotu naudām neesot saņēmusi ne santīma, "bet mēs arī nekad neesam prasījuši", uzsvēra Liepiņš.

Uz vaicāto, kā tad izdodas tik ilgi noturēties amatā, Sējas novada vadītājs atbildēja – viņš jau esot vietējais cilvēks, šeit uzaudzis un iepriekš strādājis par zootehniķi, toreiz labi saprototies ar cilvēkiem. "Pats reizēm par to brīnos, bet es arī neesmu ar mantu apaudzis, neesmu izplatījis nevienu reklāmas plakātu vai devis kādus solījumus," sacīja Liepiņš. Viņa tālruņa numurs cilvēkiem esot zināms, un katrs var piezvanīt jebkurā diennakts stundā. Arī pret visiem uzņēmējiem izturoties vienādi, lai nevienam nebūtu jājūtas atkarīgam no pašvaldības vadības labvēlības. Ja nebūtu paaugstināts pensionēšanās vecums, varētu vairs nekandidēt, bet tagad Liepiņš sapratis, ka jāstartē vēlreiz. Salīdzinot ar to laiku, kad sācis vadīt pašvaldību, tagad esot milzīga birokrātija un pašvaldība apaugusi ar papīra kalniem tā, ka "nevaram vien atšaudīties un nav vairs laika ar cilvēkiem tikties, nākas meklēt iespējas vakaros", piebilda Liepiņš.

Kopīgi svinēt svētkus

Nevarētu gan sacīt, ka nelielie novadi būtu pavisam apieti kvotu naudas sadalē, piemēram, pērn Zaļo un Zemnieku savienība parūpējās, lai Jaunpils novads saņem 20 000 eiro sporta infrastruktūras pārbūvei pie Jaunpils vidusskolas. Jaunpils novada vadītāja Ligita Gintere (ZZS) šajā amatā ir kopš neatkarības atjaunošanas, ja to nosaka par atskaites punktu, jo pašvaldībā viņa strādā vēl ilgāk. Ginterei nav bijusi doma mainīt nodarbošanos. "Man patīk mans darbs, ko daru ar prieku, katru dienu ir kaut kas jauns. Mēs ar cilvēkiem esam kopā gan grūtos brīžos, gan svinot svētkus," stāsta Jaunpils novada vadītāja.

To, ka tam ir nozīme, apstiprināja arī Svitenes pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Jānis Liepa, lūgts izskaidrot Rundāles novada priekšsēža Aivara Okmaņa spēju tik ilgi nezaudēt amatu. "Ir jābūt saimniekam," sacīja Liepa, minēto uzskatot par galveno varas saglabāšanas instrumentu. "Mēs neviens nejūtamies apdalīts," viņš turpināja. Svarīgi esot pret visiem izturēties ar vienādu attieksmi un par visu padomāt, arī par to, lai pagastu centru ielas vakaros būtu apgaismotas. "Ja ir labs saimnieks, tad var vadīt pašvaldību arī visu mūžu," piebilst Liepa.

Baldones novada priekšsēdētāja Karīna Putniņa ir viena no tām ilggadējām vadītājām, kura vairs nekandidē ar pirmo numuru, tas nozīmē arī atteikšanos pretendēt uz šo amatu. Viņa atgādina, ka, startējot vēlēšanās, ir jāriskē ar savu iepriekšējo darbu, kurā pēc gadiem bieži vairs nav iespējams atgriezties arī tāpēc, ka ar laiku zūd nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Tāpēc Putniņa visu šo laiku turpinājusi strādāt arī Baldones vidusskolā.

Vecā kadru kalve

Lai saglabātu varu, vismaz lielākajās pašvaldībās ir svarīga ne tikai spēja piesaistīt finansējumu attīstībai, bet arī prasme vienlaikus izveidot spēcīgu varas kodolu. Tas ar katru sasaukumu kļūst noturīgāks un plašāks, jo ar valdošo koalīciju saistīti cilvēki ir pašvaldības administrācijā, iestādēs, uzņēmumos. Šie ļaudis un viņu ģimenes locekļi, radi un draugi vairs nevēlas varas maiņu, jo tad iegūtā personīgā stabilitāte var zust. Tas ir vēl viens mēru atbalsta punkts pašvaldību vēlēšanās.

To Dienai norādīja arī Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska nopietnākais konkurents Jānis Vilnītis (LRA). Sākumā cilvēki priecājušies par pozitīvajām pārmaiņām pilsētā, investīciju piesaisti un balsojuši, cerību vadīti. Taču tagad esot cits stāsts – līdz ar gadiem priekšsēdim nākusi līdzi māka kombinēt, lai izveidotu vairākumu arī ar ideoloģiski atšķirīgiem politiskajiem spēkiem, tā saglabājot iespēju kontrolēt visu laukumu, skaidroja Vilnītis. Politiķa teiktais balstīts pieredzē, kas gūta Liepājā pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad viņa pārstāvētais saraksts palika opozīcijā ar otru lielāko mandātu skaitu.

Vieniem prasme politiski kombinēt radusies laika gaitā, citi šo pieredzi ieguvuši jau vadošos amatos padomju gados. Jelgavas novada domes deputāts Madars Lasmanis (Vienotība) uzskata, ka starp šiem cilvēkiem ir arī novada priekšsēdis Ziedonis Caune (ZZS), kurš sākumā vadījis Vircavas pagastu un bijis tā priekšgalā līdz novada izveidošanai 2009. gadā, kad kļuva par lielās pašvaldības vadītāju. Caunes panākumus Lasmanis saista ar viņa "nomenklatūras iestrādēm", jo tās iemaņas, ko "vecā kadru kalve" apguvusi vēl pirms neatkarības atjaunošanas, savā ziņā esot padarījušas viņus neuzvaramus. Novadā šie cilvēki esot teju visos svarīgajos amatos – viņi cits citam uzticoties un turoties kopā. Ventspilī esot nedaudz citādi, jo tur Lembergs pakāpeniski piesaistījis jaunās paaudzes profesionāļus un zinošus cilvēkus, uzskata Lasmanis. Viņaprāt, šajās vēlēšanās nekas daudz Jelgavas novadā arī nemainīsies, par to liecinot sabiedrības domas aptaujas, jo cilvēku uztverē: "labāk vecie, pārbaudītie vēži nekā jaunie un trakie".

Visu rakstu lasiet 19.maija žurnālā SestDiena!

Top komentāri

RIKTĪGAS ŠOFERU MEITIŅAS...
R
LIEPĀJĀ, SESKS SAVĀ DOMĒ SAVĀCIS RIKTĪGAS ŠOFERU MEITIŅAS KURĀM PIE PAKAĻAS KAS VALDĪS LATVIJĀ ! viņas pat nezin kas ir barikādes...
Jēkabpilietis
J
Mūsu vietējais cars - Salcevičš var tikai Fēniksā aizssēdēties. Bet tā viņa karaļvalstī viss ir mierīgi. Nevajag tikai saspringt.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Ļaudonas patriots(5)

Savulaik basketbola spēles savaldzināts un aizvilināts prom uz galvaspilsētu, Artūrs Portnovs (35) atgriezies savā dzimtajā Ļaudonā, kur jau labu laiku strādā par pagasta pārvaldes vadītāju, ka...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata