Pētnieki mēģināja noskaidrot ikonisko zilo akmeņu – mazāku akmeņu grupas, kas izkaisīta ap seno cilšu rituālu vietu Solsberijas līdzenumā Viltšīrā, – izcelsmi. Zinātnieki koncentrējās uz klinti, kas pazīstama kā Ņūola laukakmens. Tas tika atklāts izrakumos aptuveni pirms gadsimta. Vienas no galvenajām debatēm bijušas par to, vai šis un citi līdzīgi akmeņi šajā vietā nonāca kopā ar ledājiem ledus laikmeta noslēgumā vai arī tos vairāk nekā pirms 5000 gadiem pārvietoja cilvēki. Eberistvitas Universitātes profesora Ričarda Bevinsa vadītā komanda salīdzināja Ņūola laukakmeni, kas ir aptuveni futbola bumbas lielumā, ar paraugiem no atseguma Velsā. Veicot ģeoķīmisko un mikroskopisko analīzi, viņi secināja, ka «nav pierādījumu, kas apstiprinātu interpretāciju, ka tas ir ledāja atnests akmens». Analīzes apliecināja, ka akmens ir precīzi tāds kā ieži Velsas akmeņu atsegumā, un tas stiprina teoriju, ka smago laukakmeni cilvēki transportēja vairāk nekā 200 kilometru, ziņo žurnāls Journal of Archaeological Science: Reports.
Stonhendžas mīkla atminēta?
Teiksmainās Stonhendžas uzbūvēšanas mīkla esot atminēta, vismaz tā apgalvo britu zinātnieki. Viņiem beidzot izdevies noskaidrot, kā pirms pieciem tūkstošiem gadu daļa akmens bluķu esot attransportēti no tagadējās Velsas teritorijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.