Viduslaikus Eiropā pieņemts uzskatīt par tumšajiem laikiem, jo pēc antīkās pasaules uzplaukuma perioda sabiedrība esot grimusi tumsonībā un atpalicībā. Arī cilvēku ārstēšanā drīzāk esot izmantotas "raganiskas" metodes, nevis medicīna. Taču, iespējams, šie uzskati ir krietni pārspīlēti. Izpētot vairākas populāras viduslaiku terapijas, starptautiska zinātnieku komanda konstatējusi, ka tās bijušas pārsteidzoši progresīvas un zinātnē balstītas.
"Daudzas lietas, ko redzat šajos manuskriptos, pašlaik tiek reklamētas tiešsaistē kā alternatīvā medicīna, taču tās pastāv jau tūkstošiem gadu," Bingemtonas Universitātes vēstures asociētā profesore Dr. Mega Leja portālam MailOnline uzsver, ka šodien izmantotās ārstēšanas metodes ieviesuši tieši viduslaikos dzīvojošie ārsti. Tiesa, modernajam cilvēkam vajadzēs pārkāpt pāri aizspriedumiem, lai izmēģinātu kādu no šiem ārstniecības līdzekļiem.
ĶIRZAKAS PELNI MATIEM
Vienā manuskriptā, kas varētu būt uzrakstīts ap V gadsimtu, tiek ieteikta īpaši iespaidīga metode kuplāku matu iegūšanai. Autors raksta: "Pārklājiet visu galvu ar svaigu vasaras mētru, sāli un etiķi. Pēc tam ierīvējiet to ar zaļas ķirzakas pelniem, kas sajaukti ar eļļu." Šo metodi mūsdienu kosmetologi neiesaka mēģināt, jo etiķis drīzāk nāks par sliktu galvas ādai. Taču dažas citas tie atzīst par noderīgām.
To vidū ir ieteikums sajaukt ziepjusaknes ar cūku taukiem, lai pagatavotu ziedi rokām un kājām. Gan cūku tauki, gan neļķu dzimtas augs ziepjusakne mūsdienās bieži tiek reklamēti kā maiga un dabiska alternatīva ziepēm un mitrinošiem līdzekļiem.
Viduslaiku pacientiem, kuri cieta no galvassāpēm, ieteica sajaukt sasmalcinātu persiku ar rožu eļļu un ar to ieziest galvu. Lai gan tas izklausās dīvaini, 2017. gadā publicēts pētījums atklāja, ka rožu eļļa patiešām palīdz mazināt migrēnas sāpes.
Vēl modernāks piemērs atrodams uz VI gadsimta reliģiska satura manuskripta malas. Nelielā tukšā vietā kāds bija pierakstījis recepti "vēdera atbrīvošanai". Tajā teikts: "Deviņpadsmit pilnu olu čaumalu porcijas tīra ūdens. Trīs pilnu olu čaumalu etiķa. Sāls – viena olu čaumalu porcija." Mūsdienās ir zināms, ka etiķis veicina caureju, un skaidrs, ka to zinājuši arī eiropieši viduslaikos.
RŪPĒJĀS PAR LĪDZSVARU
Viduslaiku vēsturniece no Utrehtas Universitātes Dr. Karīna van Reina pārliecinājusies, ka viduslaiku cilvēki par uztura jautājumiem un to ietekmi uz veselību uztraukušies ne mazāk kā mūsdienu cilvēki.
"Mēs atradām daudz tekstu, kuros teikts, ko vajadzētu ēst un dzert, lai saglabātu veselību katrā gada mēnesī," norāda pētniece. Tomēr viduslaiku cilvēku motivācija nedaudz atšķīrās no šodienas. Cilvēki nebija tik ļoti noraizējušies par lieko svaru, bet gan vēlējās saglabāt līdzsvaru ķermenī.
"Viņi daudz domāja par ēdienu, kas atvēsina karstākajos gada mēnešos vai sasilda ziemā. Dažkārt atrodam dažādu superdziru receptes, kas izskatās pēc kaut kā tāda, ko šodien varētu atrast TikTok," paralēles velk pētniece.
Kādā VIII gadsimta tekstā ir ieteikts februārī iet karstā vannā un dzert vīnu, bet martā pieturēties pie paleju mētras tējas. Nedaudz dīvainākā padomā ieteikts visu novembri aizstāt seksu ar vīnu.
Lai gan dažas no šīm ārstēšanas metodēm un to skaidrojumiem šķiet dīvainas, šīs receptes un ārstēšanas metodes liecina, ka viduslaiku medicīna bija daudz zinātniskāka, nekā pieņemts uzskatīt.