Cer panākt, ka "spēle" ies. Saruna ar Eviku Siliņu

Lai gan daudzi Jaunās Vienotības izvirzīto premjera kandidāti neatpazīst, Evika Siliņa Latvijas politikā ir jau ilgāku laiku. Pēdējās Saeimas vēlēšanas viņai bijušas jau kopumā ceturtās, kurās kandidējusi, lai gan pirmās, kur tika arī ievēlēta. Pēc tā brīža prezidenta Valda Zatlera slavenā Rīkojuma Nr. 2 un partijas izveidošanas Siliņa pievienojās organizācijai, kandidējusi vēlēšanās un vēlāk bijusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece. Kad Zatlera partija ļāvās tapt Vienotības apēsta, Siliņa kopā ar virkni kolēģu nonāca tajā.

Varbūt premjera kandidāte šobrīd viņa ir tāpēc, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā bijusi premjera parlamentārā sekretāre un kaut kā viņiem izveidojusies saikne. Lai gan šobrīd Vienotība demonstrē vienotību atbalstā Siliņai, daļai biedru Krišjāņa Kariņa paziņojums par demisiju bija krietns pārsteigums. Viņš pats pieņēmis tādu lēmumu un pirmdienas rītā atnācis par to paziņot, vienlaikus informējot arī par mantinieku. It kā atbildīgi, tomēr īstās demokrātijās lēmumus pieņem citādi. Turklāt ne viens vien uzskatīja, ka nākamajam Ministru prezidenta kandidātam pēc tiesas un taisnības vajadzēja būt partijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam. Te gan jāpiebilst: Vienotība jau pasen attālinājusies no Rietumu demokrātijās ierastās prakses, ka partijas priekšsēdētājs ir arī tās premjera amata kandidāts.

Pēc Siliņas nosaukšanas par iespējamo Kariņa pēcteci, protams, uzradušies arī visādi kompromati. Jāteic gan, ka šoreiz to autori nav bijuši sevišķi radoši – politiķe nosaukta gan par pornoaktrisi, gan tai pārmests slikts ģērbšanās stils, bet tikmēr citi patiešām svarīgi jautājumi paliek fonā. Piemēram, kāpēc tieši Evika Siliņa? Vai viņa spēs vadīt komandu? Un vai, ņemot vērā ilgstošo sadarbības pieredzi ar premjeru Kariņu, nekļūs par "Kariņu 2.0", tādējādi nedodot jaunajai valdībai iespēju iegūt lielāku sabiedrības uzticību, jo tajā būs grūti saskatīt kaut ko jaunu?