Murgu zeme Norvēģija

90. gadu vidū nebūt ne visi latvieši bija paguvuši izceļoties pa tām Eiropas valstīm, kas bija atradušās dzelzs priekškara brīvajā pusē, tāpēc katra tāda ceļojuma apraksts šķita lasīšanas vērts. 1995. gada 19. augusta SestDienā Egīls Zirnis aprakstīja savus Norvēģijas iespaidus: «Latvija ir liela un skaista zeme. Tādam skaistuma etalonam kā Šveice līdzīgu vietu mums ir vesels klājiens. Taču savas Norvēģijas mums tomēr nav. Norvēģija ir viena tik skaista zeme, ka katram tūristam kļūst skaidrs: ja te nedzīvotu troļļi, tie būtu jāizdomā, lai kaut kā līdzsvarotu apkārtnes nebeidzamo skaistumu, citādi cilvēks no tā var apreibt un noripot no kalna fjordā. Un varbūt latvieti Norvēģija tik spēcīgi iespaido tieši tāpēc, ka tās ainava ir veidota it kā no tām pašām sastāvdaļām, kas pierastas kopš bērnības: tie paši bērzi, egles un priedes, tās pašas lauku puķītes – taču izkārtotas elpu aizraujošā vertikālē, nevis līdzenumā vai pauguriņos. Norvēģiju lūkoties var braukt pat tas, kam šķiet, ka viņa dvēseli nekas vairs nespēj saviļņot. Murgu zeme – nevienas nesmukas vietas.»