Nesen aktualizētās filmas Daži stāsti bez epiloga autora Zigurda Vidiņa filmai Kurzemes zvans bija veltīts 1995. gada 8. jūlija SestDienas pirmās lapas raksts. Cita starpā Vidiņš stāstīja, ka jautājis Andrejam Eglītim, kas bija varonība Kurzemes katlā. "Viņa atbildi neiemontēja filmā, bet viņš saka – tur varone bija māte, sieviete, jo fronte un ieroči neko neizšķīra. Tikai saglabāt Latvijā dzīvot spēku! Bērnus izaudzināt, vienalga – Sibīrijā vai ārzemēs."
Savu filmu Vidiņš uzskatīja par pirmo pieminekli Kurzemes katlam – latviešu vislielākajai traģēdijai ne tikai Otrajā pasaules karā, bet visā XX gadsimtā. Brālis pret brāli, un abi sauc: "Par Latviju!" Vidiņš arī teica, ka viņa pienākums bijis pabeigt Andra Slapiņa filmu, Kurzemes zvanā ir diezgan daudz no Andra Slapiņa sapņa par filmu Baltijas sāga.
Vidiņam SestDiena arī jautāja, kas mainītos viņa uzskatos un rīcībā, ja viņš uzzinātu, ka Slapiņš un Juris Podnieks ir čekas maisos. "Nekas nemainītos. Andris pats atnāca un pateica: es tur biju un par tevi uzrakstīju. Andrim bija nostāja, ka viņš to dara labai lietai, uztraucās vienīgi par to, vai nav sarunājis ko lieku. Domāju, ka Jura "maisos" nav, viņš ir saistīts citādā veidā."