Tvaika nolaišana gadsimtiem ilgi bijusi zelta recepte stresa apkarošanai un vienlaikus arī attaisnojums nesavaldīgai rīcībai. Dusmu izlādēšana, izkliedzoties, izkaujoties vai trenējoties līdz spēku izsīkumam, uzskatīta par drošu veidu, kā atbrīvoties no negatīvām emocijām. Bet vai šī metode patiešām darbojas? Jaunākie zinātniskie atklājumi liek apšaubīt šo tautas gudrību.
DUSMAS PIEAUG
Tvaika nolaišanas jautājuma izpētei pievērsās Ohaio Štata universitātes pētnieki, analizējot 154 iepriekš vairāku gadu periodā un dažādās valstīs veiktus pētījumus par dusmām. Un amerikāņiem neizdevās gūt pārliecinošus pierādījumus, ka dusmu izlāde palīdz. Tieši pretēji. Daži pētījumi parādīja, ka šāda rīcība spēj pastiprināt dusmas.
«Es domāju, ka ir ļoti svarīgi kliedēt mītu, ka, ja esi dusmīgs, tev vajadzētu nolaist tvaiku – izlaist dusmas no sevis,» skaidro pētījuma vecākais autors komunikācijas zinātnieks Breds Bušmens, «dusmu izlaišana varētu izklausīties pēc labas idejas, taču nav ne mazākās zinātniskās liecības, kas atbalstītu katarses teoriju.»
Tas nenozīmē, ka dusmas ir jāignorē. To apzināšanās var palīdzēt saprast, kāpēc dusmojamies, un risināt niknuma pamatā esošās problēmas. Problēmas apjaušana arī palīdz efektīvāk apstrādāt emocijas.
Tomēr cilvēkam jāspēj novilkt robežu, cik tālu dusmām drīkst ļaut vaļu. Pētījums liecina, ka daudzi cenšas no tām atbrīvoties ar fizisku piepūli, kas kopumā var sniegt labumu veselībai, bet īsti neuzlabo noskaņojumu konkrētajā brīdī. Pie šāda secinājuma žurnālā Clinical Psychology Review publicētajā ziņojumā darba autori nonāca pēc pusotra simta pētījumu izanalizēšanas. Tajos kopumā bija piedalījušies 10 189 dažādu vecumu, dzimumu, kultūras un etniskās piederības dalībnieki.
ELPOŠANA SKRIEŠANAS VIETĀ
Vai tas nozīmē, ka no dusmām nav iespējams tikt vaļā? Arī tā gluži nav. Patiesībā pētījums parādīja diezgan skaidru ceļu – atslēga uz atbrīvošanos no dusmām ir fizioloģiskā uzbudinājuma mazināšana. Katram var būt cita recepte, kā to panākt, taču galvenais ir vienkārši nomierināties. Skaidrs, ka to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, taču darba autori ir pārliecināti, ka ikviens spēj atrast tieši sev derīgu recepti. «Lai mazinātu dusmas, labāk iesaistīties aktivitātēs, kas samazina uzbudinājuma līmeni,» ieteic Bušmens, «neskatoties uz to, ko saka tautas gudrība, pat skriešana nav efektīva stratēģija, jo tā palielina uzbudinājuma līmeni un galu galā ir neproduktīva.» Neko daudz nepalīdzēs arī mūsdienās iecienītās «dusmu istabas», kurās stresa pārņemti cilvēki dauza sadzīves tehniku, mēbeles un citus priekšmetus. Tāpat kā skriešana, tā liek adrenalīnam riņķot un tikai uzkurina niknumu.
Tā vietā vajadzētu nodoties uzbudinājumu mazinošām aktivitātēm – dziļai elpošanai, meditācijai un jogai. Eksperimenti pierādīja, ka nomierinošas aktivitātes mazināja dusmas gan laboratorijas apstākļos, gan brīvā dabā. Turklāt tās palīdzēja dalībniekiem neatkarīgi no sociālā statusa un citiem sociāldemogrāfiskiem faktoriem.
AR JAUTRĪBU PRET DUSMĀM
Noderēja arī komandu sporta veidi, kuros tiek izmantota bumba, un fiziskas aktivitātes, kas saistītas ar rotaļām. Tās mazināja fizioloģisko uzbudinājumu, kas liek domāt, ka piepūle varētu būt noderīgāka dusmu mazināšanai, ja tā ir jautra.
Svarīgākais no šī pētījuma izrietošais secinājums ir tāds, ka dusmu pārņemtam cilvēkam nav obligāti jādodas pie psihologa vai jāmeklē jogas grupu nodarbība. Pietiek viedtālrunī atvērt kādu elpošanas lietotni vai meditācijas nodarbību un paša spēkiem mēģināt samazināt uzbudinājumu. Ja tas izdosies, dusmas vairs nešķitīs tik plosošas.