Vērojot ziemas olimpisko spēļu pārraides, laiku pa laikam nākas dzirdēt sacensību komentētājus nosaucam 30 gadu vecumu pārsniegušus sportistus par veterāniem. Šāds apzīmējums šķiet komisks, zinot, ka termins cēlies no latīņu vārda vetus, kas nozīmē vecs. Tā kā Eiropas Savienībā (ES) cilvēki vecumā līdz 29 gadiem oficiāli tiek dēvēti par jauniešiem, dažu gadu laikā aizdzīvoties līdz vecūkšņa statusam šķiet neloģiski. Taču komentētājiem savā ziņā ir taisnība, jo līdz mūža ceturtās desmitgades sākumam vairums sportistu ir uzkrājuši pamatīgu sacensību pieredzes bagāžu, turklāt ir sasnieguši posmu, kurā sākas fizisko spēku noriets.
Pamatojoties uz 47 gadus ilguša pētījuma rezultātiem, Zviedrijas zinātnieki nākuši klajā ar secinājumu, ka cilvēka fiziskās spējas mazinās jau 35 gadu vecumā neatkarīgi no fizisko aktivitāšu paradumiem. Tam seko pakāpeniska lejupslīde, kas paātrinās līdz ar vecumu. Novecošana ietver pakāpenisku skeleta muskuļu masas samazināšanos, kas vairumam cilvēku kļūst labi redzams pēc 60 gadu vecuma, dažreiz pat ierobežojot spēju pilnvērtīgi kustēties.
Tas gan nenozīmē, ka ceturtās desmitgades nogalē jāpārtrauc sportot vai darīt fizisku darbu. Tieši pretēji – fiziskas aktivitātes tieši ietekmē, cik ilgi jutīsimies vingri un spēcīgi, liecina pētījums.
PUSGADSIMTU ILGI MĒRĪJUMI
Darba autori izmantoja datus no Zviedrijas Fiziskās aktivitātes un fiziskās sagatavotības (SPAF) kartotēkas, kurā tiek uzkrāta informācija par vairākiem simtiem cilvēku. Datu vākšana tika sākta 1974. gadā, kad dalībniekiem bija 16 gadu, un nākamajā pusgadsimtā četras reizes veikti atkārtoti mērījumi – 27, 34, 52 un 63 gadu vecumā. Tas sniedza zinātniekiem unikālu iespēju iegūt objektīvu informāciju par cilvēku ķermeņa pārmaiņām mūža garumā.
No pētījuma izriet, ka abiem dzimumiem muskuļu izturība un aerobā kapacitāte maksimumu sasniedza 26 līdz 36 gadu vecumā, pirms pakāpeniski samazinājās. Vispirms par 0,3–0,6% gadā un vēlāk līdz pat 2,5% gadā. Zīmīgi, ka abiem dzimumiem spēju samazināšanās temps ir identisks.
Muskuļu spēkā gan bija būtiskas atšķirības. Sievietes sasniedz spēku maksimumu jau 19 gadu vecumā, bet vīrieši – tikai 27 gados. Pēc tam abu dzimumu muskuļu spēks samazinājās līdzīgā tempā. Sākotnēji par 0,2–0,5% gadā un vēlāk pat par diviem un vairāk procentiem gadā. Līdz 63 gadu vecumam dalībnieku kopējais kritums no maksimālās fiziskās kapacitātes svārstījās no 30 līdz 48%.
SPORTOT IR VĒRTS
Taču darbs nesa arī labas ziņas. Lai gan cilvēki, visticamāk, nespēj izvairīties no fizisko spēju pasliktināšanās, mēs varam samazināt spēka samazināšanās tempu ar regulārām fiziskām aktivitātēm.
«Personas, kuras 16 gadu vecumā bija fiziski aktīvas savā brīvajā laikā, visā novērošanas periodā saglabāja augstāku aerobo kapacitāti, muskuļu izturību un muskuļu spēku,» žurnālā Journal of Cachexia, Sarcopenia and Muscle raksta pētījuma autore Marija Vesterstola no Stokholmas Karaliskā Kārļa institūta. Viņi ieguva apstiprinājumu arī pieņēmumam, ka sākt sportot var jebkurā dzīves posmā. Dalībniekiem, kuri kļuva aktīvāki pieaugušo vecumā, izdevās uzlabot savu fizisko spēju aptuveni par 10%.
«Nekad nav par vēlu sākt kustēties. Mūsu pētījums liecina, ka fiziskās aktivitātes var palēnināt snieguma pasliktināšanos, pat ja tās nevar to pilnībā apturēt,» piebilst institūta Medicīnas katedras lektore Vesterstola, «tagad mēs meklēsim mehānismus, kas izskaidro, kāpēc ikviens sasniedz savu maksimālo sniegumu 35 gadu vecumā un kāpēc fiziskās aktivitātes var palēnināt snieguma zudumu, bet ne apturēt.»