Bosings nav zinātnisks termins, taču tas jau ir iesakņojies kā jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā psiholoģisko vardarbību jeb mobingu īsteno tieši vadītājs. Zinātniskie termini ir «mobings» un «bulings». Mobings – tas ir vienas personas psiholoģiskais uzbrukums citai personai, savukārt bulings ir grupas vēršanās pret indivīdu.
Praktiski vienmēr bosings ir vadītāja apzināta rīcība ar mērķi nodarīt pāri konkrētam darbiniekam. Vienlaikus jāsaprot, ka tas nav bosings, ja vadītājs veic izmaiņas darba pienākumos tāpēc, ka iestāde vai uzņēmums piedzīvo pārmaiņas. Vadītāja izteikta kritika, ja tā balstīta faktos un argumentos un pausta individuāli, nevis publiski, nav bosings. Arī viens konflikts ar vadītāju vēl nav definējams kā bosings. Reāls bosings sākas tad, kad vadītājs pāriet no profesionālas vadības uz personīgu vēršanos pret kādu konkrētu darbinieku – kad pazūd cieņa un uzvedība kļūst manipulējoša. Piemēram, vadītājs sāk regulāri ignorēt darbinieku vai pazemot viņu kolēģu klātbūtnē.
Nereti vadītājs arī pārkāpj darbinieka privātuma robežas, piemēram, rakstot vai zvanot vakaros, brīvdienās vai atvaļinājumā, pieprasot tūlītēju atbildi un tā radot pastāvīgu trauksmi.
Daži psihologi skaidro, ka tā rīkojas vadītāji, kuri paši ir piedzīvojuši emocionālu vardarbību ģimenē, skolā vai darbavietā un šo uzvedības modeli pārņēmuši kā normu. Vēl iemesls ir empātijas trūkums – nespēja iejusties otra cilvēka ādā un saprast citu cilvēku emocijas.
Par bosinga cēloni var kļūt arī skaudība, konkurence, varas izjūta un vēlme izrēķināties. Mēdz būt tādas situācijas, kad upuris ir talantīgs profesionālis, kurā vadītājs saredz konkurentu. Tā vietā lai sekmētu darbinieka izaugsmi, vadītājs izvērš teroru pret šo darbinieku.
Darbiniekam, kurš cieš no bosinga, ja iespējams, jāvēršas pie iestādes vai uzņēmuma personāla daļas, iekšējās ētikas komisijas vai arī pie ārējām institūcijām – piemēram, Tiesībsarga biroja vai Darba aizsardzības inspekcijas. Juristi iesaka upurim visas bosinga izpausmes – epastus, ziņas, darba grafiku izmaiņas, balss pacelšanas gadījumus – dokumentēt un saglabāt. Arī ierakstīt sarunas ir likumīgi, un šie ieraksti var kļūt par būtisku pierādījumu tam, ka vadītājs pret darbinieku tiešām īsteno bosingu.