Aizkarpatu kaislības

Domstarpību cēlonis ir Ukrainas Aizkarpatu apgabals, kurā kompakti dzīvo ap 150 tūkstošiem etnisko ungāru. Vēsturiski Aizkarpati ir daļa no Ungārijas, tomēr 1945. gadā šīs teritorijas, kuras XX gadsimta pirmajā pusē bija nonākušas toreizējās Čehoslovākijas īpašumā, tika iekļautas Ukrainas PSR. Aizkarpatu ungāriem PSRS tautību politikas ietvaros tika atļauts saglabāt plašu etnisko autonomiju, bet pēc PSRS sabrukuma Aizkarpati pārtapa par reģionu, kurā Kijevas vara pastāv galvenokārt tikai uz papīra un kurā dzīvojošo etnisko ungāru vairākums atrašanos Ukrainas sastāvā uzskata par vēsturisku pārpratumu.

Šādus noskaņojumus sekmē arī Budapeštas oficiālā politika. Vēl pēc Pirmā pasaules kara daļa ungāru apdzīvoto zemju nonāca uzreiz vairāku citu valstu sastāvā, šis fakts Ungārijā vienmēr ticis uztverts sāpīgi, un jo īpaši pēc Viktora Orbāna nākšanas pie varas tiek īstenoti ārvalstīs dzīvojošo ungāru atbalsta pasākumi, tajā skaitā Ungārijas pilsonības piešķiršana. Tāpat Budapešta vienmēr asi reaģē uz kaimiņvalstu lēmumiem, ja tie var negatīvi atsaukties uz etnisko ungāru tiesībām.

Tieši Kijevas lēmums par izmaiņām izglītības sistēmā – tās gandrīz pilnīgu pāriešanu tikai uz ukraiņu valodu – arī kļuva par iemeslu abu valstu attiecību straujam atsalumam. Ungārija, kura līdz tam tika uzskatīta par vienu no galvenajiem Ukrainas advokātiem ES, krasi mainīja nostāju un paziņoja, ka bloķēs visus Kijevas centienus pievienoties ES un NATO līdz brīdim, kamēr ungāriem nebūs atjaunotas viņu iepriekšējās tiesības.
Vēl vairāk situāciju pasliktina fakts, ka Ukrainā drīzumā ir gaidāmas kā prezidenta, tā parlamenta vēlēšanas, kamdēļ tās politiķi uz kompromisiem nav noskaņoti. Tagad par priekšvēlēšanu kaislību upuri ir kļuvis Ungārijas konsuls Beregovojes pilsētā, kurš par Ungārijas pasu piešķiršanu vietējiem iedzīvotājiem tiek vainots gluži vai pretvalstiskās darbībās, tajā skaitā dēļ ieteikumiem pasu saņēmējiem neinformēt varas iestādes par jauno pilsonību. Ukrainas konstitūcija neparedz dubultpilsonību, tomēr arī nekādi sodi par tās esamību nav paredzēti.

Konflikta rezultāts savukārt solās būt visai bēdīgs tieši Ukrainai. Skaidrs, ka Ungārija savu nostāju nemainīs, bet attiecību ar Budapeštu tālāka pasliktināšanās draud Kijevai ar aizvien lielākām problēmām tās pasludinātajā ceļā uz ES un Ziemeļatlantijas aliansi. Šķiet, ka vēlēšanu iznākums šajā gadījumā ir svarīgāks par ilgtermiņa mērķiem un starpvalstu attiecībām.