Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Amerikāņu protesti

Turpina vērsties plašumā ASV jau nedēļu ilgstošie protesti, kurus izraisīja afroamerikāņa Džordža Floida nāve aizturēšanas laikā Minesotas pavalsts galvaspilsētā Mineapolē.

Paši par sevi šādi un pavisam noteikti ne nepamatoti protesti ASV notiek regulāri, un īpaši masveidīgi tie kļuva Baraka Obamas prezidentūras laikā, tomēr šoreiz protesta akcijas ir sasniegušas sen nepieredzētu vērienu, kā arī kļūst aizvien vardarbīgākas. Tāpat protestu aizsegā pilnā sparā rit ne mazāk vērienīga veikalu izlaupīšana, bet kad un kā šie nemieri tiks apslāpēti, šobrīd nevienam nav skaidrs.

Viens no skaidrojumiem nemieru mērogiem ir kopējā situācija ASV. Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma darbu ir zaudējuši vairāk par 40 miljoniem amerikāņu (katrs trešais pirms tam strādājušais), bet ASV IKP tikai šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 4,8%, kamēr aprīlī kritums provizoriski ir tuvu 40%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Ja vēl pievieno arī pandēmijas izraisīto vispārējās nedrošības sajūtu, tad ir skaidrs, ka auglīgas augsnes protestiem netrūkst.

Otrs ne mazāk svarīgs aspekts ir dramatiskā iekšpolitiskā konfrontācija, kuras dēļ rodas aizvien lielākas aizdomas, ka abas iekšpolitiskās nometnes cer izmantot protestus savā labā pirms šā gada novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām un šī iemesla dēļ pagaidām īpaši necenšas tos apturēt. Var pieņemt, ka gan ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, gan viņa pretinieki cer uz savu atbalstītāju mobilizēšanos protestu iespaidā.

Jāatgādina, ka ASV pavalstis pašas kontrolē drošības situāciju savās teritorijās un federālajai valdībai tiesības iejaukties ir tikai pēc pavalstu uzaicinājuma vai arī pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas.

Pietiek paskatīties ASV politiskajā kartē, lai saprastu, ka vairākums protestu epicentru atrodas demokrātu kontrolētajās pavalstīs, kuru vadība nav noskaņota vērsties pret protestētājiem. ASV prezidents tikmēr neskopojas ar kareivīgiem paziņojumiem, taču tāpat nesper konkrētus soļus. Pēc visa spriežot, nedz Tramps, nedz viņa oponenti nevēlas būt tas spēks, kuram beigās vajadzēs apslāpēt nemierus, un abas puses cer, ka to nāksies darīt oponentiem.

Vienlaikus šā brīža saspīlējums var izrādīties tikai nevainīga prelūdija notikumiem, kādi var sekot jau pēc ASV prezidenta vēlēšanām, ja kāda no pusēm atteiksies pieņemt vēlēšanu rezultātus. Atsevišķi pesimistiski noskaņoti analītiķi šādā gadījumā paredz pat pilsoņu karu, un tā jau ir atklāti biedējoša perspektīva ne tikai ASV, bet arī pārējai pasaulei.

Top komentāri

skats no malas
s
Runājot par pasaules perspektīvu, der ieskatīties arī citās valstīs. Protestiem Amerikā ir pievienojušies arī protesti vairākās Francijas pilsētās. Taču Francijā protestētāji neprotestē pret amerikāņu policiju, viņi protestē pret franču policiju. Toties protestē tie paši - lielākoties imigranti. Tā kā Francijā aptuveni 150 pilsētās vairākums ir imigranti, lielākoties musulmaņi, un vēl pirms 2 gadiem toreizējais Makrona iekšlietu ministrs bija brīdinājis, ka Francijai ir palikuši 5 gadi - "Ja tagad mēs dzīvojam ar plecu pie pleca, tad ļoti drīz var izrādīties, ka mēs dzīvosim ar purnu pret purnu". Pašlaik Francijā ir liels uztraukums, ka Mineapolē sākušies protesti pārņems visu Franciju, un franči jau baidās nevis no pilsoņu kara Amerikā, bet gan no pilsoņu kara Francijā. Visur, kur ir daudz svešinieku, ir daudz problēmu.
ha, ha
h
Bīstamākais ir tas, ka šo notikumu atspoguļojums mūsu medijos liecina par tās liberālleftistu ideoloģijas nekontrolētu ietekmi tajos, kas ASV uzkurina vardarbību un faktiski koordinē valsts apvērsumu. Nav nekādu šaubu, ka izdevīgā brīdī viņi mēģinās to atkārtot arī mūsu zemē un iznīcināt savu galveno ienaidnieku - NACIONĀLU Latvijas valsti.
meh
m
Spartaks varēja organizēt vergu sacelšanos, bet to neviens nedēvē par civilo kaŗu, kaut tajā tāpat tika dedzinātas villas un atbrīvoti vergi un laupīti bagātie. Pēc šiem grautiņiem mazo veikalu īpašniekiem apdrošināšanas naudas netiks izmaksātas, jo tās neparedz apmaksāt šādus postījumus. Visticamāk, ka šīs sekas izraisīs demokrātu varas samazināšanos, vai arī tālāku demokrātisko štatu pagrimumu, kuru atstās bizness.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šuplinskas datorsapņi(2)

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), pēc visa spriežot, nolēmusi būtiski paplašināt savu nemīlētāju pulkus, rosinot, maigi sakot, visai savdabīgus grozījumus Izglītības liku...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē