Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Svarīgi pētīt izdevīgumu visai Latvijas ekonomikai

Derētu izvērtēt riskus

Padarīt vienkāršākas iespējas Latvijā strādāt cilvēkiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES)? Plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem – sākot no pieredzējušiem ekspertiem līdz mazkvalificētu darbu veicējiem? Šie ir jautājumi, par kuriem pēdējā laikā bieži tiek spriests tautsaimniecībai veltītās diskusijās.

Iebildumos pret plašāku darba tirgus atvēršanu tiek norādīts uz diviem riskiem – risku latviešu valodai un risku atalgojuma līmenim, tātad labklājībai. Saistībā ar pirmo risku jāteic, ka viss ir mūsu pašu, t. i., cilvēku, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, rokās. Izskan brīdinājumi, ka viesstrādnieku skaita pieaugums Latvijā var apdraudēt latviešu valodu. Tomēr tas nav tik viennozīmīgi, jo patlaban, 2019. gadā,

neviens neliedz mudināt no ārvalstīm atbraukušos citu tautību darbiniekus apgūt latviešu valodas pamatzināšanas – neatkarīgi no tā, vai atbraucēji ieradušies no Baltkrievijas, Indijas vai citas valsts.

Nenoliedzami Latvijai ir traģiska vēsture, un dažādas tautas gan senākā, gan nesenākā vēsturē latviešiem uzspiedušas katra savu valodu ar visai agresīvām metodēm, taču tagad mēs dzīvojam paši savā, brīvā valstī un paši varam sekmēt to, ka cilvēki, kuri vēlas dzīvot Latvijā, iemācās sazināties latviski – un tas vienlīdz attiecas gan uz ārvalstu mācībspēkiem, gan uz kafejnīcu oficiantiem. 

Pozitīvais piemērs šajā ziņā ir Zviedrija –  daudzi zviedri labi pārvalda angļu valodu un labprāt sarunājas angliski ar tūristiem, taču ieceļotāju integrācija ir nesaraujami saistīta tieši ar zviedru valodas apguvi. Turklāt Zviedrijas piemēram vērts sekot arī tādā ziņā, ka nevajag nonākt līdz absurdam, principā atsakoties runāt svešvalodās pat ar ārzemniekiem, kuri ieradušies tikai uz dažām dienām – lai apmeklētu starptautisku konferenci, muzejus vai dabas objektus.

Savukārt ar otro risku, kas attiecas uz atalgojuma līmeni, ir komplicētāk. Ļoti noderīgi būtu ekspertu pētījumi, kas parādītu, ir vai nav mūsu valstij izdevīgi tas, ka darba tirgus plašāka atvēršana, piemēram, rūpnīcu strādniekiem no Baltkrievijas vai kravas automašīnu šoferiem no Ukrainas, pazemina atalgojuma līmeni Latvijā vai vismaz aptur algu kāpumu. Tāpat arī derētu pētījumi par to, ir vai nav mūsu valsts tautsaimniecībai izdevīga konkurence, ko var radīt talantīgi cilvēki no tuvām un tālām ārzemēm. 

Turklāt svarīgi būtu pētīt izdevīgumu visai Latvijas ekonomikai kopumā, nevis tikai tam uzņēmējam, kurš grib algot pēc iespējas lētāku darbaspēku, vai arī tam vietējam speciālistam, kurš baidās no konkurences.

Top komentāri

Papriks
P
Magdiņ,derētu vēl kādu reizīti satikties un nokniebties.Nespēju aizmirst tavas sārstās lūpiņas ap savu draudziņu!Nezinu,kā tev,bet man ļoti patika.Spriežot pēc tavām baudpilnām nopūtām un elsošanas,likās,ka tev arī patika.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Seniors kā budžeta bieds(5)

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pagājušajā gadā lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 92...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē