Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Kur visiem pieejamā medicīna ir nooptimizēta, pandēmija pārtapa par nebeidzamu traģēdiju

Iemesli mainīties

Koronavīrusa pandēmijas dēļ slēgtās robežas un citi ierobežojumi lielam skaitam pasaules valstu liek nonākt pie secinājuma, ka izslavētais brīvais tirgus ne tuvu nav instruments, kas būtu efektīvs krīzes situācijās un sabiedriski nozīmīgās jomās.

Par pašu uzskatāmāko "iedvesmas avotu" šādiem secinājumiem, protams, kļuva veselības aprūpes nozare. Ja vienkāršoti, tad valstīs, kurās priekšroka tiek dota nosacītajai komercmedicīnai (vai arī kur visiem pieejamā medicīna ir nooptimizēta), pandēmija pārtapa par nebeidzamu traģēdiju, savukārt valstis, kur veselības aprūpe ir sabiedriski nozīmīgs pakalpojums, pamatā spēja katastrofu novērst vai ierobežot.

Arī skaidrojums, kamdēļ tā, ir ļoti vienkāršs – neviens maksas pakalpojumu sniedzējs nebūs gatavs tērēt līdzekļus par konkrētajā brīdī nevajadzīgas, pie kam peļņu nekad nesološas būtībā sociālas infrastruktūras uzturēšanu un tādu pašu speciālistu algošanu. De facto to var tikai valstis, un arī tad vienmēr atradīsies ļaudis, kuri uzskatīs šādus tēriņus par zemē nosviestu vai izsaimniekotu naudu.

Viss iepriekš minētais vienlīdz labi attiecas arī uz daudzām citām sabiedriski nozīmīgām jomām, kuras sliecas brīvā tirgus un privātā kapitāla virzienā. Šādas jomas ne tikai kļūst par aizvien pieaugošas sociālās nevienlīdzības tiražētājām, bet kritiskās situācijās arī sabrūk kā kāršu namiņi, izrādoties nespējīgas pildīt savas galvenās funkcijas.

Ne mazāk vielas pārdomām ir radījusi pēkšņā atklāsme, ka valstis, kuras pašas sevi dēvē par ekonomiski attīstītām, ir iespaidīgos apmēros atkarīgas no visdažādāko preču, kas ražotas attīstības valstīs, piegādēm. Tajā skaitā arī no stratēģiski svarīgu pirmās nepieciešamības preču piegādēm, ko pašas saražot šīs valstis nespēja, sākoties pandēmijai, un visbiežāk nespēj arī joprojām.

Var ieskatīties arī pēdējā Global Health Security Index, kurā atspoguļota valstu gatavība cīņai ar epidēmijām un pandēmijām. Ja var ticēt reitingam, tad pārliecinoši gatavākās šai cīņai vēl nesen bija ASV un Lielbritānija. Un tas ir tikai viens no neskaitāmiem piemēriem, kas rada jautājumus par šāda veida reitingiem, to veidošanas kritērijiem un arī par sastādītājiem.

Cits jautājums, vai entuziasms daudzu valstu ļoti augstu amatpersonu līmenī, solot atjaunot līdzsvaru sociāli nozīmīgās jomās, panākt, lai pašu mājās tiek ražotas stratēģiski nozīmīgākās preces, lai reitingi atspoguļotu nevis ideoloģisko, bet praktisko realitāti, un vēl virkni citu, līdzīgu lietu, tiešām pārvērtīsies reālos darbos. Vai rezultāts būs kādas izmaiņas esošajā vērtību skalā, vai arī ažiotāža apsīks līdz ar pandēmijas beigām.

Top komentāri

trusis nejaukais
t
tas ka latvijaa viiruss taa iisti nemaz neatnaaca (un paldies Dievam jo redzot muusu iereednju bezspeeju sekas buutu drausmiigas) nenoziimee ka Latvija bija gatavaaka par citaam. Tieshi preteeji. kontekstaa ar valsts pakalpojumu kvalitaati der atcereeties vaarus ko laikam ir teicis Ronalds Reigans: "The nine most terrifying words in the English language are: I'm from the Government, and I'm here to help. "
snm
s
Pašlaik visi gatavojas scenārijam, ka pandēmija drīz būs beigusies un gada IKP būs krities par 10%. Taču ja ierobežojumu atcelšana būs izraisījusi jaunu pandēmijas vilni un nāksies noteikt vēl stingrākus ierobežojumus, tad IKP kritums varēs pārsniegt 30%. Tas faktiski nozīmēs līdzšinējās sistēmas sabrukumu. Jautājums ir kāda būs nākamā sistēma?
diemžēl
d
"ažiotāža apsīks līdz ar pandēmijas beigām" - Visticamāk, ka tā arī būs.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē