Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis
Faktu patiesums atšķirs profesionālus medijus no amatieriska saturiskā rasola

Pret viltus ziņām ar saprātu

Viedoklis, ka gandrīz ikvienu valsts mēroga problēmu var atrisināt, uzrakstot kvalitatīvu likumu, jau ilgtermiņā ir populārs tieslietu ekspertu vidū un tiek izklāstīts juridiskās diskusijās. Pastāv gan arī atšķirīgs viedoklis, ka likums vien maz ko dod, ja nav prasmīgu tā īstenotāju un izpildes kontrolētāju un ja likums neatbilst sabiedrības vērtībām un aktuālajai dienaskārtībai.

Latvijā jautājums par likumu gatavošanu ir aktuāls saistībā ar pēdējā laikā gan pie mums, gan citās valstīs intensīvi apspriesto viltus ziņu problēmu, kas it īpaši iesakņojusies interneta vidē. Te jāuzsver, runa nav par atšķirīgu viedokļu paušanu, bet par apzināti nepatiesu faktu izplatīšanu. Mediju vidē tiek akcentēts tas, ka, iespējams, mūsdienīgi likumi var kļūt par ieroci karā ar viltus ziņu nekritisko uztveršanu sabiedrībā un straujo, stihisko izplatību. (Mediju eksperte Anda Rožukalne sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv nesen prognozēja, ka šogad Latvijā gaidāma "jauna mediju tiesiskā regulējuma veidošana kopējai mediju videi".) 

Patlaban joprojām spēkā ir vēl XX gadsimtā pieņemtais likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Lai arī šī likuma terminoloģija ir tik novecojusi, ka, par to stāstot, piemēram, augstskolas Turība žurnālistikas studentiem nākas izskaidrot virkni likuma formulējumu, jo, teiksim, jēdzienu, "masu informācijas līdzekļi" jau sen aizstājis jēdziens "mediji", šis likums stingri definē gan žurnālista un redaktora tiesības un pienākumus, gan nepatiesu ziņu atsaukšanas un atvainošanās kārtību, gan arī gadījumus, kad medijam nav jāatbild pat par nepatiesu ziņu izplatīšanu, gan arī daudzus citus ar mediju darbu saistītus aspektus. Taču likumā netiek runāts par regulējumu anonīmai informācijas plūsmai internetā. Tuvāk interneta videi ir jau XXI gadsimtā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, bet praktiski tas šobrīd diezin vai ir iedarbīgs ierocis cīņā ar apzināti maldinošas informācijas izplatīšanu sociālajos tīklos un diskutablas izcelsmes vietnēs virtuālajā realitātē.

Lai arī kādi mediju likumi Latvijā tiks uzrakstīti, domājams, ka nākotnē tieši faktu patiesums būs tas, kas atšķirs profesionālus medijus no amatieriska saturiskā rasola, kurš bez jebkādas atbildības izjūtas iesviests kaut kur interneta plašumos. Protams, katra cilvēka paša izvēle ir lasīt (skatīties, klausīties) likumu ietvaros strādājošus medijus, kuros norādīta to veidotāju komanda, vai anonīmu informācijas gūzmu. Tikai vērts atcerēties seno teicienu, ka kvalitāte anonimitātes aizsegā neslēpjas. It īpaši demokrātiskā valstī, kādā mēs, par laimi, dzīvojam.

Top komentāri

Kāda atšķirība?
K
Vai likums arī regulēs, ka angažētu (lasi - apmaksātu) informāciju nedrīkst uzdot par redakcionālu materiālu? Nē? Tad kāda atšķirība starp it kā kvalitatīvu nediju, kurš pa vidu labam ikdienas saturam mēģina iebarot vajadzīgo mēslu, un "amatierisku rosolu"? Es pat teiktu, ka otrais labāks, jo uzreiz ir skaidrs, kas ir kas. Nevis starp pīrādiņiem ieliek arī sūdu, cerot, ka lasītājs nepamanīs un norīs.
nu
n
Varētu padomāt, ka Diena ir labāka un, ka autoru neanonimitāte nodrošina raksta kvalitāti. Skatāmies kaut vai neseno rakstu par investīciju samazināšanos, kur anonīmos komentāros var iegūt patiesāku informāciju nekā pašā rakstā.
Pravietisnejaukais
P
Nekādi likumi nelīdzēs pret meliem. Patiesībai jūsu likumu palīdzība nav vajadzīga.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē