Laika ziņas
Šodien
Migla

Uzņemieties reiz atbildību!

Protams, nav noliedzams tas, ka Latvijā valsts iestādēs strādā daudzi erudīti, profesionāli un centīgi darbinieki. Tomēr publiskā sektora pārstāvju vēlme pieļautās kļūdas attaisnot ar zemu atalgojumu nav nekas cits kā manipulēšana ar sabiedrību.

Tiek kultivēts mīts, ka nabadziņi valsts iestādēs sabiedrības labā strādā septiņas dienas nedēļā 24 stundas ik dienu, par to saņem niecīgu samaksu un cieš no tā, ka nepateicīgā sabiedrība nerīko suminājumus zem ministriju logiem, neklāj sarkanos paklājus pie valsts iestāžu durvīm, nedzied politiķiem un birokrātiem slavas dziesmas, bet atļaujas valsts iestādes kritizēt! Savukārt privātajā sektorā gan cilvēki strādājot maz, pelnot daudz un saņemot vairāk atzinības.

Patiesībā apgalvojums, ka publiskajā sektorā salīdzinājumā ar privāto sektoru esot niecīgs atalgojums, ir sabiedrības maldināšana, kas adresēta tiem iedzīvotājiem, kuri naivi tic visam, ko stāsta politiķi.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka pagājušā gada 3. ceturksnī ''mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1144 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1160 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1125 eiro''. Tātad statistikas datos ir labi redzams, ka vidējā alga privātajā un publiskajā sektorā būtiski neatšķiras. Nav arī pamata mītam, ka algas publiskajā sektorā vispār nepieaug. 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, vidējā alga sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā palielinājās par 1,9%, rāda CSP dati.

Bieži arī tiek apgalvots, ka publiskajā sektorā nevar īstenot elastīgu atalgojuma politiku, taču to, ka arī šādam apgalvojumam nav pamata, pierāda nesen izveidotais Vakcinācijas birojs, kurā algu līmenis ievērojami pārsniedz vidējo atalgojumu Latvijā. Turklāt pagaidām pat neviens šī biroja jūsmīgākais apbrīnotājs nav spējis argumentēti noformulēt to, kādi būs šī biroja reālie (nevis manipulatīvās, salkanās sabiedrisko attiecību kampaņās sadzejotie) darba rezultāti. 

Te jāuzsver, ka valsts sektoram, un it īpaši valsts pārvaldes augstākajai vadībai, būtu jāstrādā pie tā, lai augtu mūsu sabiedrības kopējais labklājības līmenis. Latvijā minimālā alga – 500 eiro – ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES) un zemāka nekā Baltijas kaimiņvalstīs.

Arī citi iedzīvotāju labklājību raksturojošie dati rāda, ka mūsu sabiedrība ir viena no trūcīgākajām ES. 

Diemžēl pat mūsu valdības rīcība neliecina par to, ka tiek strādāts pie tā, lai Latvija no Covid-19 krīzes izietu kā turīgāka, ekonomiski konkurētspējīgāka valsts.

Top komentāri

minimālā alga nav rādītājs
m
Koncentrēšanās uz minimālo algu ir diezgan bezjēdzīga padarīšana, jo tā ir visai vājš labklājības līmeņa rādītājs. Interesanti, ka, piemēram, Vācijā, līdz 2015.gadam vispār nebija minimālās algas, un viņi nedzīvoja sliktāk nekā Latvijā. Zviedrijā vēl tagad nav valsts noteiktas minimālās algas, un neko - dzīvo tur cilvēki. Bet lielākais paradokss ir tas, ka vielielākā vidējā alga ir Šveicē, kur arī nav valsts noteiktas minimālās algas. Mums vajadzētu orientēties nevis uz minimālās algas mākslīgu stutēšanu, bet veicināt virzību uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku, kas dotu iespēju maksāt ievērojami lielākas algas gan privātajā, gan valsts sektorā nodarbinātajiem. Žēl, bet esošā darba nodokļu sistēma veicina tieši pretējo - lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomikas stutēšanu.
Emigrants
E
Pilniigi jebkuraa valstii valsts iereednji ir slinkaaki un stulbaaki par saviem koleegiem privaatajaa sektoraa. Un pilniigi visaas valstiis vinji njaud par savaam algaam. Augstaakmineeto iemeslu deelj, ir jaauztur peec iespeejas mazaaks iereednju kontingents - jo mazaak liekeezhu, jo nodoklju maksaataajam ir labaak.
zvirbulēns
z
Jā, autorei žetons, ne ko pielikt, ne atņemt!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brīdinājums mūsu valdībai(3)

Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pē...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē