Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Alus darītāju atklātā vēstule Saeimas deputātiem

Publicējam alus darītāju atklāto vēstuli Saeimas deputātiem ar aicinājumu uzklausīt ražotāju bažas un pārdomāt nostāju, balsojot par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli.

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Latvijas alus nozares vārdā vēršamies pie Jums, aicinot neatbalstīt izmaiņas esošajā akcīzes nodokļa likmē stiprajam alkoholam un vienlīdzīgi izturēties pret alus kategoriju, tādējādi līdzsvarojot alus un stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes attiecību. Vēršamies pie Jums atklātā vēstulē, aicinot uzklausīt alus darītāju bažas un rūpīgi pārdomāt savu nostāju, balsojot par likuma grozījumiem. 

Latvija var lepoties ar senām alus darīšanas tradīcijām, un alus nozari droši varam dēvēt par nacionālu. To apliecina fakts, ka alus darītavu skaits Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis. Alus darīšanai pievēršas arvien jauni mazie ražotāji, radot jaunas darba vietas un apskates vietas tūristiem reģionos. Alus ražošanas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā ir nozīmīgs. Šobrīd Latvijā ir ap 50 alusdarītavām, un alus ražošanā tiek nodarbināti ap 3000 cilvēku, lielākā daļa no tiem reģionos, neskaitot vēl saistītajās nozarēs nodarbinātos. 2018. gadā alus nozare valsts budžetu papildināja ar 53,05 miljoniem eiro akcīzes nodoklī papildu citiem nodokļu maksājumiem.

Mēs esam nopietni nobažījušies par to, ka akcīzes nodokļa likmes pazemināšana tikai stiprajam alkoholam Latvijas patērētājus mudinās patērēt stipros alkoholiskos dzērienus, tādējādi izraisot apgrozījuma kritumu alus darītavām, radot zaudējumus visiem ražotājiem un apdraudot mazo alus darītāju pastāvēšanu.

Tā ir pārsteidzīga un neapdomīga rīcība no likumdevēju puses – mēģinot saglabāt ienākumus no pierobežas tirdzniecības, iznīcināt vienu dzērienu ražošanas nozares daļu citas interesēs.

Ir jāņem vērā, ka 2018. gada martā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 50% un 2019. gada martā vēl par 9%. Tāpat ir paredzēts akcīzes nodokļa palielinājums alum arī 2020. gadā.

2018. gada pavasarī, neskatoties uz asiem nozares iebildumiem, tika būtiski ierobežots atļautais alus iepakojuma tilpums (2 litru plastmasas pudeļu aizliegums), kas lika ražotājiem veikt piespiedu investīcijas ražošanas tehnoloģiju piemērošanā. Šie izdevumi nebija vērsti uz ražošanas modernizāciju, inovācijām un kvalitātes celšanu, bet gan uz piemērošanos nacionālās likumdošanas prasībām.

Ar mediju starpniecību un arī personīgi, piedaloties Saeimas komisiju sēdēs, esam skaidrojuši alus nozares situāciju un statusu. Vairākkārtīgi esam norādījuši uz to, ka pēdējos gados alus tirgus cīnās ar lieliem izaicinājumiem un kopējos tirgus rādītājus saglabā pierobežu tirdzniecība. 2018. gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis par 1,08%, kas ir niecīgs rādītājs, ņemot vērā kopējos valsts ekonomikas izaugsmes rādītājus. Piedevām 15% no Latvijā realizētā alus tika pārdoti Igaunijas – Latvijas pierobežā. Šī gada pirmajos četros mēnešos ir vērojams alus realizācijas apjomu kritums par 1,6%.

Alus akcīzes likmes samazināšana Igaunijā faktiski apturēs pierobežas tirdzniecību, ja Latvijas pusē nodokļa likme paliks nemainīga. Tas nozīmēs alus nozares kritumu vismaz par 20% (15% pierobežas tirdzniecība +5% patērētāji, kuri pārslēgsies uz stiprā alkohola lietošanu). Valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami līdzekļi, kas ir tieši pretēji mērķim, kāpēc vispār plānots samazināt akcīzes nodokli. Tāpat jāpatur prātā, ka pierobežas tirdzniecība rada papildu pievienoto vērtību arī citām nozarēm, kas arī izzudīs.

Akcīzes nodoklis Latvijā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir viszemākais Baltijas valstīs (Latvijā – 1840 eiro, Lietuvā – 1892 eiro, Igaunijā – 1881 eiro pēc 1. jūlija). Tā pazemināšana vēl par 15% neradīs būtisku ietekmi uz pierobežas tirdzniecību, jo stiprie alkoholiskie dzērieni veido vien daļu no tirdzniecības apjomiem – nozīmīga daļa no precēm, ko pērk Igaunijas un Somijas iedzīvotāji, ir alus.

Pašreizējā akcīzes nodokļa pazemināšana priviliģēti attiecas tikai uz vienu dzērienu grupu, kas maina esošo cenu paritāti starp dažādiem dzērienu veidiem. Latvijā jau ir viens no zemākajiem rādītājiem, salīdzinot attiecību alum pret degvīnu (Latvijas attiecība ir 249%, salīdzinājumam Vācijā – 724%, Beļģijā – 624%, kas nozīmē, ka stipro alkoholisko dzērienu akcīze ir 7,2 vai 6,2 reizes lielāka nekā akcīzes likme alum). Attīstītajās Rietumeiropas valstīs ar lielākiem nodokļiem tiek aplikti stiprie alkoholiskie dzērieni, tādējādi patērētājus aicinot dot priekšroku vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvija ir starp valstīm, kur patērētāju pirkumu grozos dominē stiprie alkoholiskie dzērieni. Šīs tendences nostiprināšana, samazinot akcīzi tikai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, var radīt kaitīgas sekas sabiedrības veselībai.

Šobrīd Saeimā notiek diskusijas par akcīzes nodokļa palielināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem. Kā zināms, liela daļa alus darītāju ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, tādēļ minēto likmju paaugstināšana atstās papildu negatīvu iespaidu arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar alus brūvēšanu Latvijā.

Piedzīvojot notikumus, kas saistīti ar alus nozari un lēmumiem attiecībā pret to, rodas bažas, ka valsts ignorē uzņēmējus un šobrīd ar pārsteidzīgiem lēmumiem draud sagraut alus nozari.

Tā vietā, lai atbalstītu nacionālo alus ražošanas nozari, tiek pieņemti lēmumi, kas uzņēmējiem radīs zaudējumus un ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju, kas draud gan ar ražošanas apjomu, gan darbinieku skaita samazinājumu.

Mūsu satraukums ir par valsts politiķu nostāju un attieksmi pret ražotājiem, kas veido būtisku daļu no valsts ekonomikas. Uzņēmējiem pēkšņi un strauji tiek mainīti tirgus noteikumi, nerēķinoties ne tikai ar nozares kopējo situāciju, bet arī uzņēmēju veiktajām investīcijām attīstībā. Nav pieļaujams, ka šādā situācijā likumdevējs lemj par nodokļa samazinājumu tikai vienai kategorijai – stiprajam alkoholam, tādējādi diskriminējot Latvijas alus nozari.

Izvērtējot kaimiņvalstu akcīzes nodokļu likmes, lūdzam ikvienu Saeimas deputātu būt saprātīgam un neatbalstīt izmaiņas esošajās akcīzes nodokļa likmēs tikai stiprajam alkoholam, bet lemt par akcīzes nodokļa proporcionālu samazināšanu arī alum, lai samazinātu zaudējumus nozarei un valsts budžeta ieņēmumiem, ko radīs Igaunijā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%.

 

Top komentāri

Pareizaisvirsraksts
P
Es neatbalstu , ka Saeimas deputāti tiek uzrunāti kā "augsti godātie". Tie nav nekādi lordi.
Alusdzērājaatklātavēstule
A
Atcerieties, cik amorāla ir tikumu un kultūras atbalstīšana ar netikumu nodokļa palīdzību... .
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Personīgi es pērku gaišo alu, ja ir akcija un cena zemāka par 1eiriķi litrā. Ja šāda cena nebūs pieejama, mani no klientu loka varat izsvītrot uz visiem laikiem!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Spēles ar apvienotās valsts ideju(3)

Kārtējā vizītē 17. un 18. jūlijā Krieviju apmeklēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Vizītes laikā Lukašenko ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsprieda abu valstu tālākas inte...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē