ZZ DATS tiešā mērā ir iesaistīts jaunās digitālās veselības sistēmas DigiVes izveidē. Pastāstiet, lūdzu, kas jau līdz šim ir paveikts šo sistēmu izveidē – kas jau ir pieejams lietotājiem, kādi ir pirmie secinājumi?
Aizpagājušajā gadā uzsākām darbu pie vēža pacienta kartes izstrādes, kura rezultējās ar pērn izstrādātu servisu, kas ļauj ārstniecības personām ievadīt pacientu kartes savās ārstniecības iestāžu pamatdarbības sistēmās – dati tiek nosūtīti uz DigiVes vēža pacienta karti. Pirmie šo iespēju sāka izmantot Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), kuriem arī izdevās sekmīgs integrācijas process. Zinot, kas ir BKUS pacienti, jāteic, ka, par laimi, šai slimnīcai ir salīdzinoši maz iesūtīto vēža pacienta karšu.
Šobrīd aktīvi integrācijas darbi notiek ar informācijas sistēmu Ārsta Birojs, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā ārstniecības iestādes, kuras lieto Ārsta Biroju, varēs iesūtīt vēža pacientu kartes E-veselībā pa tiešo no savas pamatdarbības informācijas sistēmas.
Vienlaikus gan jāatzīst, ka ārstniecības iestādes nav bijušas īpaši aktīvas, lai integrētos ar E-veselību, tāpēc speciālistiem līdz šim lielākoties nācās nepieciešamo informāciju par pacientu manuāli ievadīt E-veselībā, taču, ņemot vērā, ka informācijas sistēmu Ārsta Birojs izmanto plašs ārstniecības iestāžu loks, speciālistiem vairs nebūs jāveic informācijas ievadīšana divas reizes, kā arī būs iespēja izgūt nepieciešamos datus no E-veselības.
Ja skatāmies konkrētus skaitļus – šobrīd E-veselībā ir pieejami un apskatāmi 465 tūkstoši vēža pacientu karšu.
Tik daudz mums ir šādu pacientu?
Diemžēl jā. Te gan runa ir par kopējo iedzīvotāju skaitu, kuriem ir vai dzīves laikā ir bijusi onkoloģiskā saslimšana, proti, šajā datubāzē ir informācija par 142 tūkstošiem dzīvo vēža pacientu. Ar šo gribēju paust, ka ir paveikts viss nepieciešamais, lai speciālisti varētu izmantot šo datubāzi. Līdz ar to faktiski ikviens medicīnas darbinieks sistēmā var ātri atrast un iepazīties ar konkrētā pacienta slimības vēstures faktiem.
Pagājušā gada beigās mēs izstrādājām iespēju arī iedzīvotājiem iepazīties ar E-veselībā pieejamajiem datiem par savu vēža pacienta karti. Šobrīd vēža pacienta karte piegādāta E-veselības testa vidē, bet, tiklīdz Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC), kura uzdevums no šīgada 1. janvāra ir veidot, pārvaldīt un pilnveidot digitālos risinājumus, nolems par kartes publicēšanu produkcijā, tad būs arī plašāka informācija iedzīvotājiem par šo iespēju.
Šobrīd E-veselībā informāciju par vēža pacientu kartēm ikdienā izgūst un izmanto ap 200 ārstniecības personu.
Tas ir daudz vai maz?
Manuprāt, tas ir gana daudz, jo šis skaitlis ir ikdienas apjoms, proti, ap 200 ārstniecības profesionāļu strādā ar dokumentiem – tos iesniedz sistēmā vai izgūst no tās sev nepieciešamo informāciju par konkrēto pacientu.
Precizējošs jautājums – tas nozīmē, ka visa datu aprite notiks jaunajā DigiVes portālā un vēža ārstniecības procesos vairs nevajadzēs lietot E-veselību, kas regulāri piedzīvo tehniskas problēmas?
Daļēji tomēr DigiVes portāls joprojām būs atkarīgs no E-veselības, jo tie šobrīd ir tehniski saistīti. Tomēr dati, kas tiek iesūtīti uz vēža pacienta karti un tiks izgūti no tās, nāks no jaunā portāla DigiVes sadaļas.
Kas vēl ir šobrīd īstenots?
Pagājušajā gadā izstrādājām laboratorisko izmeklējumu izgūšanu DigiVes portālā. Sākotnēji tie bija pieejami ārstniecības speciālistiem, bet kopš decembra – arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Kopumā portālā ir pieejami dati par 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas kopsummā ir 4,6 miljoni izmeklējumu.
Tas ir kāds konkrēts laika periods, kurā veikti šie 4,6 miljoni izmeklējumu?
Jā, šie ir dati par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem kopš 2024. gada janvāra no dažādām Latvijas laboratorijām. Vai ar laiku sistēmā tiks ievadīti dati par senākos periodos veiktajām analīzēm, šobrīd grūti prognozēt, taču skaidrs, ka šie dati, visticamāk, nepieciešamības gadījumā būs pieejami speciālistiem attiecīgo laboratoriju datubāzēs. Jāpiebilst, ka E. Gulbja laboratorija ir iesūtījusi datus arī par 2023. gada pēdējo ceturksni.
Informācija par šo datu pieejamību tika publiskota pērn decembra otrajā pusē, darbdienās šobrīd laboratorisko izmeklējumu rezultātus E-veselības portālā aplūko vidēji 1,6–1,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kā arī ap 400 ārstniecības personu.
Kā saprotu, tad šīs divas datubāzes ir savā ziņā pirmais solis lielajā Digitālās veselības projektā. Kas ir šībrīža un šīgada aktuālās lietas, kuras tiek īstenotas?
Pagājušajā gadā mēs strādājām pie e-nosūtījumu funkcionalitātes izstrādes, un šis darbs turpinās arī šogad. E-nosūtījumus varēja izveidot E-veselībā arī līdz šim, bet esošā funkcionalitāte neparedzēja iespēju ne rezervēt, ne faktiski norādīt šī nosūtījuma izpildi. Proti, pacients ar šādu nosūtījumu varēja pierakstīties pie speciālista vairākās iestādēs vienlaikus. Jaunā funkcionalitāte paredz, ka e-nosūtījumu varēs rezervēt tikai viena ārstniecības iestāde un, ja pacients vēlēsies mainīt pakalpojuma saņemšanas vietu, tam būs jāatceļ plānotais pieraksta laiks, kā rezultātā enosūtījums atkal būs pieejams rezervācijai citā iestādē.
Nākamā posma darbos plānots izstrādāt servisu starp ārstniecības iestāžu sistēmām un DigiVes portālu, lai ārstniecības personas varētu izrakstīt e-nosūtījumu savas iestādes informācijas sistēmā, kas tiks iesūtīts DigiVes portālā, un to varēs rezervēt cita ārstniecības iestāde DigiVes portālā vai izgūt un rezervēt šo nosūtījumu savas ārstniecības iestādes sistēmā.
Paralēli šiem procesiem plānots darbs pie vienotās pieraksta sistēmas izveides. Ja konkrētais pacients reģistrēs pierakstu pie attiecīgā speciālista, ārstniecības iestāde šo nosūtījumu rezervēs un pacients nevarēs ar šo pašu nosūtījumu pieteikties kādā citā iestādē, kamēr spēkā būs iepriekšējais pieraksts pie speciālista. No šīs kārtības ieguvējiem būtu jābūt visiem – iedzīvotājiem būs mazākas rindas uz medicīnas pakalpojumiem (attiecīgi viņi tiks ātrāk pie nepieciešamā speciālista), ārstniecības iestādēm samazināsies uz konsultācijām neatnākušo pacientu skaits, kas rada būtiskus zaudējumus, jo par rezervēto, bet neizmantoto laiku pie speciālista nesamaksā ne valsts, ne pats pacients, kurš nav ieradies. Visticamāk, jaunā kārtība neatrisinās garo rindu problēmu uzreiz, taču tas noteikti būs ceļš uz šo mērķi. Vienlaikus no ērtību konteksta skatoties – arī pacientam būs daudz vieglāk atrast pieraksta laiku, kas viņam ir piemērots, jo vienotajā sistēmā katrs pacients varēs viegli pārredzēt, kādi ir konkrēto speciālistu brīvie pieņemšanas laiki, datumi un vietas, un attiecīgi varēs izvēlēties sev piemērotāko. Pacientiem vairs nebūs jāzvana uz ārstniecības iestādi vai jāiet atsevišķos pierakstu portālos vai ārstniecības iestāžu mājaslapās – tas viss būs apkopots vienā sistēmā. Tieši tāpat pacients varēs laikus atcelt vizīti un viņa nosūtījumam automātiski tiks atcelta rezervācija, turklāt tā derīguma termiņš tiks pagarināts par laika posmu, kamēr tas bija rezervēts.
Jānorāda, ka tas, kādas iespējas un funkcijas vēl tiks ieviestas vienotajā pieraksta sistēmā, kļūs skaidras pēc tam, kad būsim pabeiguši pirmo analīzes posmu, kurā notiks intervijas ar LDVC, ārstniecības iestāžu pārstāvjiem un citām fokusgrupām, lai vienotais pieraksts būtu tiešām ērts lietošanai un noderīgs visiem iesaistītajiem.
Jebkura IT sistēma ar laiku zaudē savu aktualitāti un funkcionalitāti, kam iemesls ir gan jaunas vajadzības, gan jaunas iespējas. Kā ir ar jūsu izstrādāto sistēmu – tā būs gana elastīga, lai to varētu papildināt un uzlabot, rodoties jaunām vajadzībām?
Pilnīgi noteikti. Jaunais DigiVes portāls ir veidots modulāri, kas nozīmē, ka šajā sistēmā laika gaitā pēc nepieciešamības varēs pievienot jaunu funkciju moduļus, kas vienlaikus būs savstarpēji integrējami ar sistēmā jau esošajiem moduļiem. Turklāt tieši šos moduļus mēs pamazām pārcelsim no tā sauktās vecās E-veselības uz jauno DigiVes portālu. Tas nozīmē, ka laika gaitā moduli pa modulim šādi tiks pārcelti e-nosūtījumu, e-recepšu, vakcinācijas datu un citi moduļi. Paralēli tam tiks strādāts pie jaunas funkcionalitātes izstrādes, kas E-veselībā līdz šim nav bijusi, piemēram, ārstēšanas plāni, telemedicīna, ģimenes ārstu izziņas, personu ar īpašām vajadzībām atbalsta pasākumi utt.
Šobrīd, lai pieslēgtos nepieciešamajām sistēmām, sākotnēji ir jāautentificējas E-veselībā, bet, pakāpeniski pārstrādājot šos moduļus DigiVes portālā, būs iespējams pieslēgties uzreiz vienotajai platformai. Mums kā sistēmas šībrīža izstrādātājiem ir idejas, ko vajadzētu realizēt nākamajos gados, bet reālais izpildījums un tas, kas tieši šajā sistēmā tiks ieviests, protams, ir atkarīgs no LDVC, kurš ir produkta attīstītājs.
Kā var saprast, tad šī jaunā DigiVes būs, tā teikt, vienas pieturas aģentūra, kurā autentificējoties es kā pacients vai attiecīgais medicīnas speciālists varēšu atrast pilnīgi visu informāciju par pacientu un viņa veselības vēsturi?
Tāda ir galvenā doma, īstenojot šo projektu – apkopot visu iedzīvotāja medicīnisko vēsturi vienuviet, tostarp pakāpeniski pāriet no vecā portāla uz jauno. Jāmin, ka visā veselības aprūpes ekosistēmā ir ļoti daudz dažādu sistēmu, portālu un savstarpējo integrāciju un tikai daļa no tām ir LDVC pārraudzībā. Un tas, kas tiks attīstīts DigiVes ietvaros, būs atkarīgs no nozares stratēģiskajiem mērķiem un plāniem.
Cik lielā mērā DigiVes būs vērtīgs instruments, lai tajā esošo informāciju un dažādus datus varētu izmantot valsts attīstības plānošanā, piemēram, veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai un nozares attīstībai ilgākā laika posmā?
Jaunās sistēmas pamatā tiek izmantots FHIR (Fast Healthcare Interoperability Resource) datu apmaiņas standarts, kas visā pasaulē ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem instrumentiem datu apmaiņā. Tas nozīmē – ja datus sistēmā iesūta strukturēti, tad nākotnē tos varēs izvietot tā sauktajā "datu ezerā", kur tie ienāk anonimizētā veidā, un pēc tam šos datus var izmantot pētniecībai, preventīvai pacientu ārstēšanai, farmakoloģijai un citām vajadzībām.
Vai šī projekta ietvaros ir domāts arī par pārrobežu sadarbību, varbūt pat dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu datu sistēmu savstarpēju integrāciju?
Šis arī ir viens no mūsu realizētajiem projektiem, kurā piedalāmies – tas ir pārrobežu projekts, kurā pirmais solis bija pacienta pamatdatu un e-recepšu iesūtīšana un izgūšana vairāku ES valstu starpā. Nākamā posma darbi norit pie laboratorisko izmeklējumu datu apmaiņas ar citu valstu sistēmām. Ja es kā pacients aizbraucu, piemēram, uz Spāniju, tad varu ieiet šīs valsts aptiekā un saņemt recepšu medikamentus ar Latvijā izveidotu e-recepti.
Tāpat nepieciešamības gadījumā šīs valsts veselības aprūpes iestādes ārstniecības persona varēs izgūt savā sistēmā pacienta izmeklējumu rezultātus. Tieši tāpat tas darbosies pretējā virzienā – ja kādu iemeslu dēļ pacientam ir bijusi nepieciešamība veikt laboratoriskos izmeklējumus un saņemt vietējā ārsta konsultāciju, viņa ievadītie dati sistēmā būs pieejami Latvijas ārstniecības personām. Tomēr jāsaprot, ka šis process nenotiek ļoti strauji un ne visas ES valstis nodrošina savstarpēju datu apmaiņu un integrāciju, turklāt šāda integrācija arī prasa ilgstošu laiku, kas vienlaikus ir nākotnes realitāte.