Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lasītāja viedoklis: Labklājības ministrs – bet kam tiek šī "labklājība"?

Pirms dažām dienām, klajā nākot ziņām par Krišjāņa Kariņa iespējamā Ministru kabineta sastāvu, ar izbrīnu pamanīju, ka finanšu ministra amatam atkal ir iecerēts Jānis Reirs – politiķis, kurš pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām mums mēģināja iestāstīt, ka tieši viņš esot pienācis nozīmīgu pensiju pieaugumu. Es kā invalīds un invaliditātes pensijas saņēmējs uzskatu, ka jaunajiem Saeimas deputātiem, kuriem varētu tikt likts priekšā balsot par šo visniecīgākās frakcijas "bīdīto" pārstāvi, vajadzētu ņemt vērā sausus faktus par patieso Reira kunga "ieguldījumu" šajā jomā. Visi manis minētie fakti ir viegli pārbaudāmi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējiem pensiju apmēriem ir elementāri un nepārprotami secināms - vidējās vecuma pensijas Latvijā starp 2016. un 2017. gadu nav mainījušās būtiskāk arī pēc Jāņa Reira nokļūšanas pašreizējā amatā, bet vidējās invaliditātes pensijas valstī kopš krīzes laika ir nevis palielinājušās, bet pat samazinājušās.

Vēl vairāk - pensiju pieaugums Latvijā būtu bijis krietni lielāks jau no 2014. gada, ja vien tieši politiķis Jānis Reirs – toreiz kā finanšu ministrs - nebūtu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, kurus pats vēlāk solījās īstenot.

Pirms kļūšanas par labklājības ministru 2016. gadā Vienotības pārstāvis Jānis Reirs kā finanšu ministrs nobloķēja toreizējā labklājības ministra, "nepareizas partijas" pārstāvja ierosinājumu atgriezt pensiju indeksāciju pirmskrīzes apmērā.

Bet kas bija pirmais Jāņa Reira paziņojums, pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas iesēžoties jau labklājības ministra amatā? Es atgādināšu visiem tiem, kas aizmirsuši, tai skaitā arī pašam Reira kungam - tā bija pensiju indeksācijas atgriešana pirmskrīzes apmērā! Un tas notika vien četras dienas pēc apstiprināšanas jaunajā amatā!

Nākamais fakts. Šā gada janvārī vidējā pensija valstī pieauga līdz 320 eiro mēnesī. Un ar ko skaidrojams šis pieaugums? Vai ar Reira kunga rūpēm, kā tagad mums tika apgalvots priekšvēlēšanu laika nepatiesību skaļumā?

Paskaidrošu: vidējā pensija kļuva lielāka, jo no šā gada pensijas beidza pārrēķināt tiem senioriem, kuriem pensijas piešķīra ar negatīvajiem krīzes laika kapitāla indeksiem trīs gadu periodā, aizstājot ar koeficientu "viens".

Jau atkal – šis lēmums tika pieņemts 2015. gadā pavisam cita labklājības ministra darbības un pilnvaru laikā, bet visus nopelnus sev pierakstīt centās tagadējais ministrs. Tas pats, kurš toreiz kā finanšu ministrs apgalvoja, ka "naudas taču nav"!

Savukārt vēl cita, ar īpašu skaļumu slavena izbijusi labklājības ministre negatīvo koeficientu aizstāšanu ar "viens" nosauca par "tukšu riekstu čaulu, jo naudas nav". Taču... indeksu aizstāšana par spīti viņai notika, negodīgi samazinātās pensijas tika pārrēķinātas, naudas nepietrūka, un toreizējais finanšu, tagadējais labklājības ministrs ar to var lielīties.

Patiesība ir tāda, ka vidējā pensija valstī pavisam mierīgi pieaugtu arī bez Jāņa Reira, jo tajā laikā, kad ministrs atrodas savā kārtējā ārvalstu komandējumā, Latvijas cilvēki joprojām dodas uz darbu, strādā un nodrošina aizvien lielāku pienesumu sev un sabiedrībai.

Vidējā pensija valstī vistiešākajā nozīmē pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikā, kam ar šī ministra aktivitātēm ir vismazākais sakars. Taču ministram, kura amata nosaukumā ir vārds "labklājība", vajadzētu rūpēties par tiem, kuriem dzīvē ir gājis visgrūtāk. Bet... tikmēr minimālā pensija tā arī palika nemainīga – 70 eiro mēnesī...

Turklāt tie nav visi Jāņa Reira "sasniegumi" labklājības nodrošināšanā. Šogad pensijas pieaug cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, papildus saņemot 50 centus par katru nostrādāto gadu.

No šā gada pensiju indeksācija ir progresīva – to indeksācija pieaug atkarībā no darba stāža. Taču jau atkal brēcoša netaisnība – invaliditātes pensijas saņēmējus tas neskars, jo līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira jaunībā cilvēku ar invaliditāti nebija, kā zināms.

Nemaz nerunāsim par to, ka "dāvaniņas" pensionāriem tikušas vēlēšanu gadā. Kad partijai ir vēsturiski viszemākie reitingi, tad tā paļaujas uz pašas vēsturiski ienīsto pensionāru balsīm. Pavisam nesen arī Rīgas dome paplašināja sociālo pabalstu saņēmēju loku – un atkal pirms vēlēšanām. Vienotība it kā ir proeiropeiska, Saskaņa - prokremliska, bet piekoptās metodes abām vienas un tās pašas!

Bet tagad šis "labklājības" ministrs tiek virzīts uz finanšu ministra amatu, kurā atkal varēs stāstīt, ka "nav naudas" tām lietām, par kurām viņš iepriekš it kā skaitījies "atbildīgs".

Top komentāri

kolhoza galvenais grāmatvedis
k
Godājamais Jāni! Es kā padzīvojis cilvēks, kurš atceras pat hitlera valdīšanas laikus, varu apliecināt - mums ir vienalga kuru tipu iebāzīs kādā amatā, jebkurš darbosies savas kompānijas labā, bet mēs šajā kompānijā neietilpstam.
Apčidrinskis
A
Var dibināt visvisādas ministrijas (Kā Orvela "1984"), ieskaitot Patiesības ministriju, bet jēgas no tā nav. Protams, izņemot partiju bonzas un viņu radinieki, kuriem šajās ministrijās ir mīksti beņķi.
Eva
E
Mans uzskats ir tāds, ka tāda ministrija vispār nav vajadzīga, jo vis valstī notiek tāpat, ministrijas esamība ne ko nemaina, vienīgi lieli izdevumi.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 536

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē