Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Nepietiek ar datora iegrūšanu rokās

Cilvēkam nevar iedot datoru un cerēt, ka visas problēmas atrisināsies, uzskata antropoloģe Elīna Ozoliņa. Uzsākot projektu Nepieslēgtie, portāls Diena.lv tikās ar antropoloģi, kura vairākos pētījumos aplūkojusi sociālās atstumtības riskus Latvijā, lai viņu iztaujātu par potenciālajām problēmām un ieguvumiem, ar ko agrāk vai vēlāk digitālajā ērā būs jāsaskaras sabiedrībai un valstsvīriem.

Šobrīd mēs Dienā skatāmies, kā tad dzīvo cilvēki bez pieejas modernajām tehnoloģijām, mēģinām saprast – vai tas ir būtiski, vai tas ir svarīgi. Ja ir, vai šiem cilvēkiem ir iespēja ārpus mājas piekļūt visam, ko modernā dzīve pieprasa. Sakiet, kādi ir jūsu novērojumi?

Uzreiz jāsaka – viņi dzīvo gana daudzveidīgi. Ir cilvēki, kuri nelieto internetu – tas viņiem nav pieejams, neredz vajadzību to ieviest, ir arī cilvēki, kuri jau saprot moderno tehnoloģiju plusus, viņiem ir arī prasmes, bet kāda iemesla pēc internets nav pieejams.

Dažkārt darba grupās tiek spriests par to, kā risināt kādu sociālu problēmu, un nereti ienāk prātā: "Mums vajag kaut kādu tehnoloģiju, kaut kādu lietotni, tad problēmas nebūs." Taču jāsaprot, ka sociālo problēmu tikai ar tehnoloģiju vien neatrisināsim! Viena puse ir pieejamība, bet otra ir tas, ko cilvēks spēj ar to tehnoloģiju izdarīt. Ja cilvēks lieto internetu, viņam paveras milzīgs informācijas okeāns, kur ir jāprot nepazust. Ja tehnoloģijas un pratība neiet roku rokā, tad tehnoloģijas pašas par sevi problēmu neatrisinās.

Runājot par tehnoloģijām un to pieejamību, kas ir svarīgākais, lai neveidotos tās digitālās plaisas?

Kā prioritāti izceltu jau minēto pratību. Cilvēkiem vajag apgūt viņiem svarīgas prasmes. Agrāk strādāju uzņēmumā, kur bija aktivitāte palīdzēt senioriem apgūt iemaņas, kas saistītas ar datoru un interneta lietošanu. Tad nu viņi nāca, lai uzzinātu dažādas praktiskas lietas. Viņi iemācījās pāris lietas – ieiet internetbankā, samaksāt rēķinu vai ieslēgt Skype un sazināties ar radiniekiem, tad nu viņam viss internets bija Skype vai viss internets bija rēķinu apmaksa, un dažiem ar to pietika.

Bet ir nācies saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir bērni, samērā zema izglītība, viņiem nav pieejamas tehnoloģijas, vai neprot tās lietot, un tādēļ viņi nonāk zināmā informācijas vakuumā. Viņi nevar pietiekami ērti, piemēram, uzzināt kādi ir pasākumi, kur varētu aiziet ar ģimeni, kur varētu kaut ko jaunu pamācīties.

Daudzi informatīvie kanāli ir koncentrējušies internetā. Informatīvais lauks ir vērtība, kas varētu palīdzēt kaut ko sakārtot un uzlabot dzīvē, bet visam apakšā ir jābūt vēlmei kaut ko darīt un, protams, arī iemācīties to darīt. Katram var iedot datoru un internetu, bet viņš varbūt spēlēs tikai spēles - tur sabiedrībai nebūs ieguvuma.

Esmu runājis ar bibliotēkām, un tās norāda, ka interneta pieslēgumi neatbilst šī brīža modernajām prasībām. Vai vajag ātras un labas tehnoloģijas, vai tas ir būtiski, lai neveidojas jau minētās plaisas?

Lai informācijas ieguvei lietotu internetu, nemaz nevajag tik jaudīgu datoru un interneta pieslēgumu. Jaudīga tehnika ir vairāk nepieciešama izklaides jomai – tur ir vajadzīgi lieli ātrumi, bet, ja lieto tikai darba meklēšanai vai e-pastu sūtīšanai, tās jaudas nav tik būtiskas.

Manuprāt, lai iekļautos vienaudžu interešu grupās, arī izklaides saturs ir būtisks. Atceros skolas laikus, tur bija tā - ja nezini lietas, kas ir svarīgas grupai, tad mēs negribam ar tevi draudzēties.

Jā. Arī sociālajiem tīkliem ir pozitīvas iezīmes, piemēram, var būvēties kopienas. Ģimenes saziņas būvēšanai var izmantot WhatsApp. Tagad populāras ir klases vecāku grupas, kur notiek informācijas apmaiņa, tad kļūst skaidrāks, kas notiek skolā. Tas ir labs palīgs ikdienā tiem, kuriem tās tehnoloģijas ir pieejamas. Ja kādam nav pieejams, viņš ir it kā izkļauts no šīs telpas. Viņš netiek pamanīts, viņš atpaliek.

Tehnoloģijas spēlē lielu lomu mūsu ikdienā.

Es nevaru savu dzīvi iedomāties bez tehnoloģijām, pieļauju, ka jums arī ir grūti.

Jā.

Es kādu laiku centos nelietot Facebook, jo likās, ka lietoju to pārāk daudz, kādas sešas vai septiņas nedēļas centos nelietot, bet sapratu, ka man pietrūkst informācijas par dažādiem pasākumiem. Bet katram var būt citādāka pieredze.

No otras puses, runājot par šo tēmu, es padomāju par vienu citu fenomenu – mēs tur (sociālajos tīklos – red.) veidojam grupas, mums ir draugi, un tad ir tie, ar kuriem negribam draudzēties. No vienas puses ir iespēja vairāk apmainīties ar informāciju, izprast citas grupas, bet tajā pašā laikā tu izvēlies draugus, kas tev ir līdzīgāki. Būvē to savu kapsulu, kur tu dzirdi to, ko gribi dzirdēt. Tam varētu būt arvien pieaugoša ietekme – atkarībā no tā, ko mēs izvēlamies sev biedros, mēs kaut ko redzam vai tieši kaut ko nepamanām.

Sociālās atstumtības problēmas parādās, kad ir marginālas grupas, kuru dzīvesveids, sociālais statuss ir atšķirīgs, un mēs viņus neredzam.

Ja man viss ir labi, es varu domāt, ka viss ir paredzēts man, un es esmu komfortā, bet ir kāds cilvēks, kas pārstāv šo marginālo grupu, viņam ir problēmas ar piekļuvi, nevar pat CV aizsūtīt. Līdz ar to sanāk, ka viņš nevar sociāli tikpat pilnvērtīgi piedalīties procesos, viņa balsi neviens nedzird, šī balss ir ārpus tā loka, viņš kļūst neredzams.

Kā ir ar valsts un pašvaldību pārvaldi šajā jautājumā?

Cik redzēts, tiek attīstīti e-pakalpojumi, tā ir viena no prioritātēm. Valsts pienākums ir nodrošināt piekļuvi. Uzņēmējs var ignorēt – "es koncentrējos tikai uz digitālo kanālu", valsts tā nevar.

Latvijā tas jau tiek darīts, veidojot valsts un pašvaldības vienotās apkalpošanas centru, kur cilvēki var saņemt vai pieteikt valsts pakalpojumus, jo skaidrs, ka būs cilvēki, kuriem nebūs tehnoloģijas un prasmes.

Tātad, pēc jūsu pieredzes, nebūtu pamata uzreiz teikt, ka esam pilnīgi "pametuši" cilvēkus?

Jā, cik redzēts, valsts pusē tiek domāts par pieejamību, iestādes tiek aicinātas palielināt šo pakalpojumu klāstu. Ir pozitīvi. Nav jāmēro tāls ceļš.

Bet plaisa vai vismaz zināmas nevienlīdzība var veidoties, ja ir divi vienādi kvalificēti cilvēki, bet vienam ir šī pieeja internetam un viņš vieglāk atrod darbu?

Principā jā, mūsdienās spēja šīs tehnoloģijas pielietot ir būtiska. Ja kāds, kuram ir prasmes un pieeja, var būt konkurētspējīgāks, to noliegt nevar, bet lai to atrisinātu tehnoloģiski – pateikt, ka visiem ir pieejams internets vai visiem izdalīsim ierīces, - būtu pārāk tehnokrātiski. Lietas tā nenotiek.

Šobrīd par pratību aktīvi runā. Arī finanšu pakalpojumu pieejamība ir jautājums, varbūt nav tik izteikts, bet, analizējot datus par iepriekšējiem gadiem, ir redzams, ka ir grupas, kuriem šie pakalpojumi nav pieejami. Tas, protams, arī ietekmē cilvēka spēju darboties. Ja paskatāmies ekonomiski, laikam ir lētāk maksāt rēķinus internetbankā nevis klātienē, tātad tam ir arī ekonomiskais pamats – cilvēkam būtu izdevīgāk, ja viņš prastu lietot internetbanku.

Esmu gan novērojusi - cilvēki redz, ka tā (modernās tehnoloģijas – red.) ir vērtība un, cik ir iespējams viņu spēkos, mēģina tās atļauties iegādāties. Tas nav tāds izdevums, no kura atsakās vispirms. To novērtē, tā ir pamatlieta. Var skatīties, ka to nevar atļauties, un runāt par šiem nabadzības riskiem. Auditorijas, kas ir pakļautas nabadzības riskiem, ir arī pakļauti sociālas atstumtības riskiem, jo šie cilvēki tiek izstumti no procesiem.

Ja cilvēks redz vērtību, viņš tehnoloģijas izmatos. Cilvēki cenšas, lai dabūtu sev vēlamo pakalpojumu – bibliotēkas, bezmaksas Wi-Fi vietas utt.

Taču jāuzsver, ka nepietiek ar makšķeri. Ir jāparāda, kā to zivi izvilkt. Dažkārt visi tik ļoti sakoncentrējas uz tehnoloģijām – "ja tur būs tas un tas, tad lietos", bet viss tik vienkārši nenotiek.

Vai ir vēl kādi būtiski aspekti, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām?

Tas, ko cilvēks var darīt internetā, paver plašas iespējas meklēt darbu, strādāt. Tagad populāri ir nelielā e-komercija, ka cilvēki kaut ko darina un pārdod uz ārvalstīm, un nepietiek vien ar to, ja ir piekļuve internetam un tehnoloģijām, vajag arī prasmes tās izmantot. Es pazīstu kundzes, kas ir cienījamā vecumā, bet ir uzsākušas nelielu e-komerciju, pārdod pašu darinātas preces un sūta uz ārzemēm, tas viņām nodrošina pilnvērtīgāku dzīvi.

Drošvien psiholoģiskajai veselībai tas arī ir vērtīgi.

Jā, cilvēks iesaistās, komunicē, tas ir svarīgi. Man gan dažkārt liekas, ka nodokļu režīms ir slikti pielāgots tam, ka cilvēks piepelnās. Esmu satapusies ar cilvēkiem, kuri dara fantastikas lietas caur internetu. Pozitīvs efekts ir, ka var uzlabot savu finansiālo situāciju. Ir arī biedrības, kas dažādu grupu darinājumus realizē ar interneta starpniecību.

Tehnoloģijas kopā ar pratību sniedz labas iespējas.


21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Cik partijas vai partiju apvienības, tavuprāt, tiks nākamajā Saeimā?

Kopā nobalsojuši: 400


Aktuāli

Bet blēži tikmēr dzīro(8)

Nodokļu un finanšu noziegumi ir viens no lielākajiem apdraudējumiem valsts drošībai, jo šajās noziedzīgajās shēmās valstij un tātad visai sabiedrībai tiek nozagts simtiem miljonu eiro, kas daudzu gad...

Maķedonija – starp vēlmēm un vēsturi(13)

Nelielajā bijušās Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā 30. septembrī ir paredzēts referendums par valsts nosaukuma maiņu, kas izraisījis pamatīgas kaislības ne tikai pašā Maķedonijā, bet arī vairākās ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē