Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Šadurska atbilde uz Pastares vēstuli: Dziedāšanas tikums un dziesmu svētki latviešiem būs mūžam

"Mūžu mūžos būs dziesma… un mūžam dziesmu svētkos nāks meitene baltās zeķēs."
/Imants Ziedonis/

Izlasot Agneses Pastares atklāto vēstuli, biju patiesi izbrīnīts par to, ko cienījamā Pastares kundze ir spējusi saskatīt pagājušā gada vasarā veiktajos Vispārējās izglītības likuma grozījumos, kuri ir cieši saistīti ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu un stāsies spēkā vienlaikus ar pāreju uz jauno standartu.

Pēc vecā standarta vidusskolā bija likumā noteikti četri iespējami programmu virzieni:

  • vispārizglītojošais; 
  • humanitārais un sociālais;
  • matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas;
  • profesionālais virziens.

Jaunais standarts paredz daudz plašākas skolas iespējas izvēlēties tos mācību priekšmetus, kurus vidusskolēni apgūs padziļināti, tai skaitā iekļaut programmā arī standartā neminētus mācību priekšmetus, piemēram, kultūras, mākslas un mūzikas jomā. Tas ir izteikts likuma nākotnes redakcijā, kurā likuma 42. pants ir izslēgts un aizstāts ar 42’. pantu, kurš satur šo normu. Vēl nākotnes redakcijā ir izslēgta arī panta otrā daļa, kurā bija runa par mazākumtautību izglītības programmām, kuru turpmāk vidusskolas posmā nebūs, jo ar šo grozījumu Saeima ir noteikusi pāreju uz izglītību valsts valodā, un Satversmes tiesa, man par lielu gandarījumu, ir atzinusi šo grozījumu par Satversmei atbilstošu.

Es ceru, ka Pastares kundzi, vēršoties pret šiem grozījumiem, ir vadījuši labi motīvi, diemžēl gan neiedziļinoties likuma burtā un garā, nevis kādas slēptas intereses, piemēram, ievilkt pa sētas durvīm krievu valodu atpakaļ Latvijas vidusskolās.

Lai ikvienam būtu uzskatāmi redzams, kas likumā ir grozīts, pievienoju Vispārējās izglītības likuma atbilstošo pantu šobrīd spēkā esošo un nākotnes redakciju. Līdz ar to bažām, ka šo grozījumu dēļ mūzikas novirziena skolām varētu rasties kādas problēmas, ir pilnīgi bez pamata. Iepriekšējos gados ir daudz darīts, lai stiprinātu mūzikas izglītību Latvijas skolās.

Minēšu tikai divus piemērus. Strādājot pie pedagogu algu modeļa un meklējot līdzekļus papildus valsts budžeta dotācijai, tika veikta arī pārdale no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta Kultūras ministrijai. Tika arī pieņemts lēmums skolu akreditācijas noteikumos ieviest prasību, ka, lai skolu akreditētu, tajā obligāti ir jābūt korim. Atzīmēšanas vērts ir arī panākums, ka, pateicoties Izglītības ministrijas stingrai prasībai, tolaik Nila Ušakova (Saskaņa) vadītās Rīgas domes tīkojumi pārcelt par gadu Skolēnu dziesmu svētkus, aizbildinoties ar nespēju veikt laikā Mežaparka estrādes rekonstrukciju un tādējādi izjaucot dziesmu svētku ciklu, tika novērsi, un Latvijas skolu jaunatnes  dziesmu un deju svētki notiks, kā paredzēts, 2020. gadā. Esmu pārliecināts, ka dziedāšanas tikums un dziesmu svētki latviešiem būs mūžam.


Vispārējās izglītības likums.

Spēkā esošā versija


42. pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.


Nākotnes versija

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)
(2) (Izslēgta ar 22.03.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2018. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 25. un 38. punktu)

42.1 pants. Vispārējās vidējās izglītības programma

Vispārējās vidējās izglītības programmu izglītības iestāde īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits pārsniedz valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā attiecīgajam mācību priekšmetam noteikto minimālo stundu skaitu, kā arī papildus izglītības programmas paraugā noteiktajam iekļaut citus tajā neminētus mācību priekšmetus.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu.

Top komentāri

.
.
Diemžēl ir pamatoti iebildumi ciniskajam demagogam Šadurskim. Savulaik K.Ulmaņa laikos Latvijā tika uzbūvētas un atvērtas 310 (trīs simti desmit!) skolas. Jenotu valdīšanas laikos tika slēgts ievērojami vairāk kā 310 skolas. Tāpēc drīz Latvijā būs ļaudis, kuri nespēs izlasīt pat dziesmām vārdus, par nošu lasīšanu vispār nerunājot. Latviešu tauta tiek debilizēta, atņemot iespēju izglītoties. Tā ka nekas "mūžam" nebūs, un arī jenotu valdīšana nebūs mūžīga.
Tad jau vienādojam augstskolas
T
Tad jau vienlīdzības vārdā valsts nedrīkst finansēt arī atšķirīgas programmas arī tehnokumos, koledžās un augstskolās?
Diemžēl pm
D
Pēc tam, kad , saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu, likvidēs perifērijas kultūras namus, nefinansēs likvidēto pašvaldību koru diriģents, beigsies arī " mūžu mūžos būs dziesma"! Tas būs Pūces kunga politiskās darbības finišs , kā arī šīs valdības gals .
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžīgais aplis tīras nākotnes vārdā(1)

Rīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizācija, kas tiek īstenota publiskās privātās partnerības ietvaros, ir raisījusi plašas diskusijas Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Taču, nes...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē