Kāda ir situācija kūdras nozarē?
Lai arī visi runā par katastrofālo situāciju lauksaimniecībā, jo daudzās vietās novākt ražu nav iespējams, tehnika grimst, iegūtās ražas apjomi ir mazāki un ražas kvalitāte arī ir ievērojami zemāka, nekā tas varētu būt bijis normālos klimatiskajos apstākļos, problēmas ir arī kūdras ieguvē, un līdz ar to tās atspoguļosies uz šo nozari ar zināmu laika nobīdi. Proti, lietavas būtiski ir ietekmējušas kūdras ievākšanu. Līdz augusta vidum tieši klimatisko apstākļu dēļ iegūtās kūdras apjoms bija tikai 20– 30% no sākotnēji plānotā. Līdzīga aina ir ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
Protams, līdz kūdras ieguves sezonas beigām vēl ir laiks, tomēr neviens nevar garantēt, ka būs atvasara un varēs ievākt vasarā neievākto apjomu. Visticamāk, ir jārēķinās ar mazāku iegūtās kūdras daudzumu un līdz ar to arī mazākiem kopējiem substrātu ražošanas un arī realizācijas apjomiem. Tas nozīmē, ka kūdras nozare nebūs spējīga valsts maku papildināt ar tikpat lielu nodokļu maksājumu masu kā iepriekšējā gadā, kaut arī valsts budžetā ir nepieciešama papildu nauda tieši drošības jautājumiem. Vēl vairāk – nav izslēgts, ka lietavu sekas būs darba vietu skaita samazināšana. Tā kā mazā Latvija ir ļoti liela (30% no visas Eiropas) dārzkopības kūdras substrātu piegādātāja, tad var prognozēt šī produkta deficītu, kas palielinās tā cenas, un tas agrāk vai vēlāk atsauksies arī uz pārtikas cenu līmeni. Latvijā lietavas gan ir aktualizējušas jautājumus par meliorācijas sistēmām, to funkcionēšanu un ietekmi uz saimniecisko darbību.
Kādas problēmas meliorācijas sistēmās izgaismoja nokrišņu pārmērība?
Latvijā atšķirībā no dienvidu zemēm
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00