Vēl viena šā laika tendence, kas piesaista uzmanību, – ir vairākas karstās tēmas, par kurām politiķi mēģina maksimāli pamanāmi izpausties, vienlaikus polarizējot sabiedrību, mobilizējot savus varbūtējos atbalstītājus. Piemērs – Stambulas konvencija.
Stāsts par Stambulas konvenciju saistāms ne tikai ar vēlēšanām – tas jau ilgāku laiku ir dienas kārtībā. Bet, jā, vēlēšanu laikā jebkura tēma ir laba, lai profilētos. Kaut kādā ziņā tas ļauj iezīmēties nosacīti liberālajiem spēkiem, bet rezultāts, es domāju, visiem ir pašsaprotami skaidrs – konvenciju neratificēs. Un es domāju, ka to vajag vienreiz pateikt skaidri un gaiši, beigt par to taisīt histēriju. Galu galā ir pietiekoši daudz citu lietu, par ko domāt.
Piemēram?
Zinātnes finansējums, kas kārtējo reizi ir krietni mazāks par solīto.
Tas uzrunā samērā mazu vēlētāju loku. Atšķirībā no konvencijas, kuras kontekstā var izpausties gan par un pret viendzimuma pāru laulībām, gan vardarbību ģimenēs. Bet vēl viena karstā tēma ir "čekas maisu" satura publiskošana vai nepubliskošana.
Tā savukārt ir tēma, par kuru lielākā daļa politiķu cenšas šobrīd nedomāt. Man ir grūti iedomāties abus scenārijus, jo no vienas puses ir diezgan liela opozīcija nosacīti liberālai inteliģences daļai, kas aicinājumus atvērt "čekas maisus" uzskata par uzbrukumu Jānim Maizītim situācijā, kad viņam jāiet uz pārvēlēšanu, savukārt otrā pusē ir praktiskais izpildījums – man ir grūti iedomāties, kā valdība kaut kad jūnija sākumā lems, ko ar to visu tālāk darīt.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 30. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!