Mīlestība trijās paaudzēs
Dailu Trubiņu ar trijās paaudzēs izlolotu mīlestību uz zemi un ziediem var dēvēt par Latvijā lielākās rožu kolekcijas dārza īpašnieci. Izrādās, ka rožkopība nav vis pēkšņa aizraušanās, bet gan savdabīgs mantojums no vecātēva Paula Salmiņa, Struteles muižas dārznieka, kurš Latvijas brīvvalsts laikā bija izveidojis savu stādaudzētavu.
Savukārt Trubiņu ģimenes ceļš līdz ap 4000 stādiem no teju 500 rožu šķirnēm mērots kopš 2008. gada no brikšņiem visnotaļ purvainā vietā netālu no Tukuma Sēmes apkaimē līdz 2012. gadam, kad apmeklētājiem tika vērts Rožu kolekcijas dārzs Rozītes. Tur dabā no maija līdz oktobra vidum var nolūkot savai gaumei piemērotākās rožu šķirnes un ļauties ziediem, kuri pat lielāko skeptiķi spēj apburt ar savu daili, eleganci un smaržu izteiksmību. Līdz ar pandēmiju arī sabiedrībā kopumā palielinājusies interese par daiļdārzniecību: šopavasar pieprasījums pēc rožu stādiem audzis, it īpaši, pateicoties iespējai rožu stādus iegādāties arī attālināti pēc to aprakstiem un fotogrāfijām Dailas internetvietnē.
Atminoties pirmās rozes, Daila atsauc atmiņā 70. gadu beigas, kad savos dārzos pārsvarā audzēja tējhibrīdrozes, taču tolaik Latvijai bija raksturīgs citāds klimats, nebija lapu brūnplankumainības kaites un rozes labi auga dobēs. Šodien šīs rozes jau ir gājušas mazumā. Sala izturīgas ir Deivida Ostina angļu krūmrozes, kuras iecienījusi arī pati rožu audzētāja to kuplo ziedu reibinošās smaržas dēļ.
"Rozes smaržo visas, taču katrai no tām ir savs īpašais raksturs," teic Daila. Rožu ziedlapas ir iecienītas ne tikai kosmētikā, tajā skaitā dažādu ziedūdeņu pagatavošanā, bet rožkope atzīst, ka daļa rožu ziedlapiņu pašu mājās pārtop gardēžu lietās – rožu ievārījumā un vīnā. Recepte nav noslēpums, bet drīzāk eksperiments ar ziedlapiņu biezumu, ūdens un cukura mijiedarbību. Izrādās, Viduseiropā cieņā esot pat rožu marinādes.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!