Vēl marta pirmajā nedēļā pašreizējo situāciju bija grūti iedomāties un tikai nedaudzi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nemitīgos brīdinājumus uztvēra ar nepieciešamo nopietnību. Latvijā ar vāji slēptu neizpratni tika uztverta dāmu basketbola čempionvienības TTT Rīga izvēle nedoties uz svarīgo FIBA Eirolīgas izbraukuma spēli pret Venēcijas Reyer, kur atlika tikai iziet laukumā, lai nodrošinātu starptautiskās sezonas turpinājumu. Jau tobrīd Venēciju iekļaujošajos Venēcijas un Lombardijas reģionos bija konstatēti vairāk nekā 300 saslimušo un vismaz 11 mirušo, kas saistīti ar Covid-19.
"Nespējām pārliecināt sevi iekšēji un komandas spēlētājas, kuras tiešā veidā varētu ciest no kaut kādiem epidēmijas riskiem," toreiz šo rindu autoram skaidroja komandas ģenerālmenedžeris Egils Lūsis. TTT Rīga par neierašanos uz spēli tika piespriests tehniskais zaudējums, taču no šodienas skatpunkta, iespējams, komanda būtu pelnījusi ordeni – līdzīgā situācijā latvieša Arta Caica pārstāvētais Saaremaa volejbola klubs nedēļu vēlāk izspēlēja CEV Izaicinājuma kausa ceturtdaļfināla dueļus pret Milānas Powervolley komandu, un tieši Sāmsalas reģionā Igaunijā drīz vien epidēmija uzliesmoja ar milzu sparu.
Bioloģiskās bumbas
Vīrusam labvēlīgo vidi sporta sacensībās izcēlis arī Bergāmo ārsts Fabiāno di Marko, kurš vēl 19. februārī Itālijā notikušo futbola Čempionu līgas spēli starp Atalanta un Valencia nodēvējis par "bioloģisko bumbu". Samērā nelielā Bergāmo futbola kluba iekļūšana astotdaļfinālā bija īsti svētki Lombardijā un slavenajā San Siro stadionā Milānā pulcēja aptuveni trešdaļu reģiona iedzīvotāju. Vairāk nekā starp 44 tūkstošiem līdzjutēju bija arī ap divarpus tūkstošiem spāņu atbalstītāju no Valensijas.
"Esmu drošs, ka četrdesmit tūkstoši, apskaujoties, bučojoties un esot tikai centimetru attālumā cits no cita, noteikti stipri paātrināja vīrusa izplatību," norādījis viens no ārsta kolēģiem. Viņš piebilda, ka arī četri mājinieku gūtie vārti nav palikuši bez sekām, jo līdzjutēji cits citu apsveica pēc katriem no tiem.
Pāris dienu vēlāk Lombardijas reģionā tika fiksēti pirmie saslimušie, un drīz vien tas kļuva par vienu no infekcijas epicentriem Eiropā. Cieta arī Valensija, no kurienes epidēmija strauji izplatījās visā Spānijā.
Sporta dzīve gan turpināja ritēt teju ierastā gaitā līdz 9. martam, kad par sezonas pārtraukšanu paziņoja epidēmijas pamatīgi skartās Itālijas futbola A sērijas rīkotāji un negaidīta ziņa pienāca no Ziemeļamerikas – Covid-19 izplatības dēļ tika atcelts arī prestižais Indianvelsas tenisa turnīrs. Pavērsiena brīdis gan pienāca divas dienas vēlāk, kad pasauli pāršalca Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) vadības pēkšņais paziņojums par sezonas pārtraukšanu. Pirms kārtējās spēles koronavīruss tika konstatēts vienam no Jūtas Jazz basketbolistiem Rudijam Gobēram, tāpēc spēle pret Thunder tika pārtraukta brīdī, kad spēlētāji jau teju bija devušies laukumā un skatītāji piepildījuši tribīnes.
"Pārtraucam sezonu, lai pasargātu basketbolistus, personālu un atbalstītājus," bija teikts NBA komisāra Edama Silvera paziņojumā. Lēmums kopā ar PVO informāciju, ka vīrusa izplatība kļuvusi pandēmiska jeb nekontrolējama, izraisīja lavīnas efektu, jo cita pēc citas tika pārtrauktas sporta sacensības vairumā valstu. Nedēļas laikā augstākā līmeņa sporta sacensības Eiropā notika vairs tikai Baltkrievijā, kur turpinās izšķirošās cīņas vietējā hokeja čempionātā un svinīgi tika iesākta jaunā futbola sezona. Tas viss joprojām norisinās arī skatītāju klātbūtnē. Tiesa, pēdējās futbola čempionāta kārtās ieeja spēlēs atļauta tikai astoņpadsmit gadu vecumu sasniegušajiem.
Svaru kausos eiro un drošība
Ar nepacietību gaidījām vasaru, kad bija paredzēts jubilejas Eiropas čempionāta finālturnīrs futbolā un vasaras olimpiskās spēles. Euro2020 finālsacensības bija plānots aizvadīt divpadsmit valstīs no 12. jūnija līdz 12. jūlijam, svinot turnīra pastāvēšanas sešdesmito gadskārtu. Tiesa, jau 17. martā Eiropas Futbola federāciju apvienība (UEFA) videokonferencē lēma par turnīra pārcelšanu uz nākamo gadu.
Daudz sarežģītāka lēmuma pieņemšana par mēnesi vēlāk paredzēto Tokijas spēļu pārcelšanu izvērtās Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK), kas vienā balsī ar spēļu rīkotājiem Japānā līdz pat 23. martam nenogurstoši pauda pārliecību, ka četrgades nozīmīgāko sporta notikumu būs iespējams sarīkot sākotnēji nospraustajos termiņos, lai gan koronavīrusa pandēmijas dēļ jau juka un bruka visi citi sportistu un sacensību organizētāju šī gada plāni.
Vēl 21. martā, atbildot uz vairāku sporta federāciju un nacionālo olimpisko komiteju aicinājumiem pārcelt olimpiskās spēles, SOK prezidents Tomass Bahs pauda apņēmību Tokijas olimpiskās spēles aizvadīt paredzētajā laikā: "Līdz atklāšanas ceremonijai ir vairāk nekā četri mēneši, un šobrīd nav nepieciešamības pēc drastiskiem lēmumiem. Jārīkojas atbildīgi un bez spekulācijas. Esam ļoti labi informēti par reālo situāciju un ierobežojumiem, ar kuriem sastopas sportisti un treneri visā pasaulē, un esam milzu pateicību parādā viņiem par saprotošo attieksmi." SOK vadība uzsvēra, ka olimpiskās spēles nav "parasts futbola mačs, kuru var vienkārši pārcelt uz nākamo svētdienu", un atsaucās uz moderno olimpisko spēļu tēva Pjēra de Kubertēna izstrādāto Olimpisko hartu, starp kuras pamattēzēm ir spēļu aizvadīšana olimpiādes jeb noteiktā četru gadu cikla ietvaros.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3.-9.aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pareizaisjautājums