Zem asfalta ir pludmale?

Agrāk, kad dzīvoju Pļavniekos, tur vienu no mazģimeņu tipa projektu balkoniem rotāja daudznozīmīgs uzraksts: "Zem asfalta ir pludmale!" Varbūt tiešām viedajam Pļavnieku orākulam bijusi taisnība? Vēl ir versija: tā kā Rīgas dome esot nelabojama, elle tagad ir iekārtojusies tieši zem galvaspilsētas.

Droši zināms ir vienīgi tas, ka ap Rīgas teritoriju nevarot veidoties karsta kritenes – bedres, kas var pēkšņi rasties, šķīstot iežiem pazemes ūdeņos. Tās vairāk aplūkojamas Skaistkalnes pusē. Lai noskaidrotu, kā šādi gadījumi varēja notikt, SestDiena devās uz Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Pirmais secinājums: bedrēs iekritušo automašīnu vadītājiem paveicies, jo varēja būt arī sliktāk.

Pie vainas tukšums 

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras docents Viktors Haritonovs pēta ceļus un ielas. Viņš ieskicē vairākas versijas, kādēļ ielās pēkšņi var veidoties dažādas bedres un iegruvumi. Vēlāk mēs kopīgi skatāmies bildes internetā no dažādiem gadījumiem pasaulē – iespaidīgo skatu konkursā Rīga noteikti neuzvar. Būtu ielā iegruvusi kāda māja, jau varētu sākt diskutēt. 

Haritonovs atgādina, ka pirms šiem iegrūšanas gadījumiem Rīgā notika ūdensvadu tīkla pārbaude, ko droši vien daudzi rīdzinieki atceras, jo tā bija diena bez siltā ūdens. Visdrīzāk pārbaudes rezultātā, kad uz caurulēm iedarbojas ar lielāku spiedienu, parādījās sistēmas vājās vietas un arī bojājumi. Komunikācijas atrodas zem ielas seguma jeb segas, ko veido vairāki slāņi – piemēram, asfaltbetons, šķembu slānis, smiltis. Savukārt zem šīs segas atrodas komunikācijas: ūdensvadi un citi svarīgi vadi. Ja ūdensvadā notiek plīsums, smiltis tajā iekrīt un ūdens tās aiznes prom. Tiek zaudēts ceļu veidojošais materiāls, un rodas lielāks vai mazāks tukšums. Tad autotransporta radītās slodzes ietekmē notiek segas nosēšanās jeb, kā mēs to redzējām ar ielās iekritušajām automašīnām, – pēkšņi izveidojas bedre. Satiksmes drošībai būtisks ir katrs ceļa segas slānis, taču smiltis ir tās, ko šādos plīsuma gadījumos viegli un ātri var zaudēt. 

Vēl šādi tukšumi var veidoties lietusūdens dēļ. RTU pētnieks atgādina, ka pirms šiem iegruvumiem pilsētā bija arī spēcīgākas lietavas. "Ja ceļa segumā ir mikroplaisas, ūdens atrod ceļu un veidojas straume, kas paķer līdzi un izskalo smiltis," ieskicē Haritonovs. Šis bojājuma veids gan nav nekas jauns. "Tas ir tipisks," atgādina RTU pētnieks.