Padomes startam vēl nav gatavas
Sākotnēji bija paredzēts,
ka augstskolu padomes darbu sāks pērn 1. decembrī, taču, redzot, ka process nerit tik
ātri, tika nolemts šo termiņu
pārcelt uz šā gada 1. februāri.
Augstākā izglītība
Ierosināta lieta par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā
Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Zinātnieku ataudze klibo
Pēdējos gados viena no zinātnes un augstākās izglītības
problēmām ir jauno doktorantu skaita kritums. No visa
7765 zinātnieku lielā pulka
2284 ir vecumā, sākot no 70
gadiem, kamēr 25–44 gadu
grupā to ir nepilni 2000. 2019.
gadā doktora grādu ieguva
136 cilvēki, tai pašā laikā 2012.
gadā tādu bija divarpus reižu
vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma
Zinātņu doktoru tālākā karjera jaunākie dati. Apsekojums atklāj virkni tendenču,
piemēram, izmaiņas nozarēs,
kurās darbojas zinātņu doktori.
Stipendijas apmērs neskaidrs
Sociālo stipendiju apmērs būs 160 eiro, par akadēmiskajām jautājums vēl atklāts.
Augstskola bez maksas: dārgs prieks
Pilnībā valsts dotēta augstākā izglītība prasītu no budžeta papildu 174 miljonus eiro.
Jūras akadēmijā atklājas zemūdens akmeņi
VK pirms četriem gadiem veica revīziju augstākās izglītības jomā, bet joprojām ir pārkāpumi.
Ceļā uz augstskolu bez maksas
Ja Latvija gribēs iet bezmaksas augstākās izglītības (AI) ceļu, svarīga ir to valstu, tostarp Igaunijas un Ziemeļvalstu, pieredze, kurās studējošiem šāda iespēja jau ir. Taču arī šajās valstīs ir atšķirības. Dānijā, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā visiem pilna laika studentiem no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas tiek nodrošināta AI bez maksas, bet Igaunijā tikai tiem, kuri studē valsts valodā.
Apdraudēta studiju kvalitāte
Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra šogad nav saņēmusi valsts dotāciju.
CSP: Divus gadus pēc augstskolas pabeigšanas nodarbināti 82,8% absolventu
Latvijā 2019.gada nogalē 82,8% no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem bija nodarbināti, savukārt no 2018.gada absolventiem gadu pēc studiju pabeigšanas bija nodarbināti 85,9% absolventu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Augstskolās un koledžās studētgribētājus varēs reģistrēt un uzņemt no 1.jūlija
Ņemot vērā, ka 12.klašu skolēni savus centralizēto eksāmenu sertifikātus saņems 30.jūnijā, augstskolas un koledžas jaunus studētgribētājus varēs sākt reģistrēt un uzņemt no 1.jūlija, otrdien lēma Ministru kabinets.
Augstskolu frontē bez pārmaiņām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.
Studijas krievu valodā neatļaus
Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.