Kvalitatīvu reformu īstenošanu izglītībā kavē ierēdniecība, kurai nav motivācijas mainīties un kļūt efektīvākai, intervijā Guntaram Gūtem atzīst Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.
Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā veiksmīgi pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi, izveidojot šobrīd jaunāko un modernāko studiju un pētniecības centru Latvijā. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu, portālu Diena.lv informēja universitātē.
Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Ja cilvēks savā izvēlētajā jomā vēlas iegūt pilnvērtīgu akadēmisko izglītību, tad noteikti ir nepieciešams kādu laiku studēt arī ārzemēs, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks.
Pasaulē vadošais IT pētījumu un konsultāciju uzņēmums Gartner prognozē - 2020. gadā mākslīgā intelekta risinājumu izveide būs viena no piecām prioritātēm globālā mērogā, kur tiks ieguldītas apjomīgas investīcijas. Daudzveidīgi mākslīgā intelekta risinājumi, sākot no mašīnmācības līdz dziļajai apmācībai, izmantojot mākslīgos neironu tīklus, būs pieprasīti dažādās nozarēs, portālu Diena.lv informē Biznesa augstskolas Turība pārstāvji.
Pirmajā dienā studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām pieteikušies 1553 reflektanti, liecina informācija Vienotajā valsts un pašvaldību portālā Latvija.lv.
Lai gan jauniešu vidū arvien populārāka kļūst personības izaugsmi veicinošas pieredzes iegūšana ceļojot, strādājot vai gūstot neformālu izglītību, 80% vecāku, kuriem ir bērni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, vēlētos, lai viņu bērni turpinātu mācības kādā augstskolā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, nevis ieturētu pauzi. Tikmēr stingru apņēmību studiju uzsākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauž 54% vidusskolēnu, kamēr 33% vēl šaubās, liecina Swedbank veiktā aptauja.
Mācību gada spraigumam norimstot, sākas vidusskolēnu uzņemšanas tālākiem mācību ceļiem. Vairākums par kritēriju studiju izvēlei nosaka potenciālā darba vai amata pieprasījumu un atalgojumu. Studijas inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā šķiet veiksmes atslēga uz nodrošinātu nākotni, jo, kā bieži minēts, kvalitatīva un sertificēta darba spēka šajās nozarēs trūkst. Pēdējo gadu statistika liecina, ka šis stāsts nezaudēs savu aktualitāti, jo, neskatoties uz universitāšu centieniem, piemēram, pagājušajā gadā studijas šajās nozarēs pabeidza četras reizes mazāk absolventu kā uzsāka. Studentu skaits, kas šīs studijas, uzsāk jau pēdējos astoņus gadus ir diezgan līdzīgs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.
QS augstākās izglītības datu analītiķi ikgadējā studentiem labvēlīgāko pilsētu reitinga 1. vietā ierindojuši Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu. Iepriekš šos laurus plūca Monreāla, kas šoreiz ieņem 4. vietu, un Parīze, kas šoreiz novērtēta ar 5. vietu, apkopojis BBC.
Beidzoties Eiropas struktūrfondu finansējumam, pēc 2020. gada augstākajai izglītībai valsts budžetā būs jārod aptuveni 300 miljoni eiro. Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas atklājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav plāna, kā nodrošināt nepārtrauktu studiju attīstību, otrdien lasāms avīzē Diena.
Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi. To secinājusi Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu, vēsta iestādes pārstāvis Reinis Grāvītis.
