Jau nākamnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē plānots pirmajā lasījumā skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Kembridžas Universitāte nolēmusi, ka visas lekcijas nākamajā akadēmiskajā gadā līdz 2021.gada vasarai notiks attālināti.
Valdību veidojošās partijas vienojušās virzīt uz priekšu augstskolu pārvaldes reformu, pirmdien pēc koalīcijas partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu apsver iespēju pagarināt uzņemšanas termiņus, kas ļaus arī topošajiem studentiem no Latvijas paspēt pieteikties studijām ārzemēs, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas marta vidū arī augstskolās studijas notiek attālināti, un tas licis gan izglītības iestādēm, gan mācībspēkiem un studējošajiem saskarties ar virkni sarežģījumu.
Līdztekus bažām par to, vai centralizētie eksāmeni (CE) šogad notiks, daži vecāki un skolēni pauduši satraukumu, ka, neskatoties uz to, kuru no scenārijiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvēlēsies – rīkot centralizētos eksāmenus vai iztikt ar vidējām gada atzīmēm, tas varētu negatīvi ietekmēt iestāšanos kādā profesionālās vai augstākās izglītības iestādē.
Profesionālo un augstāko izglītības iestāžu audzēkņiem ir iespējams mācību gada pagarinājums, izriet no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) sacītā intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes.
Gadījumā, ja šogad tiks atcelti valsts centralizētie eksāmeni, augstskolas nav plānojušas organizēt iestājeksāmenus, jo tam vajadzīgi papildus resursi, noskaidroja aģentūra LETA.
Latvijā pārāk ilgi ir atlikta augstskolu pārvaldības sistēmas reforma, kas dotu iespēju ne tikai sakārtot atsevišķus pārvaldības trūkumus, kuri Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā gadiem nav tikuši risināti un ir kavējuši arī augstskolu attīstību, bet arī ļautu attīstīt pētniecības un zinātnes jomu akadēmiskajā vidē. IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu, kas izraisījis ne mazums asu diskusiju, otrdien atbalstīja valdība.
Arī augstskolas saprot, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, taču mēs esam norūpējušies, ka reforma ir sākta sasteigti, nekvalitatīvi un neapspriežoties ar pašām augstskolām, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Dr. habil. med. Aigars Pētersons.
Viedokļi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto augstākās izglītības iestāžu (AII) pārvaldības modeli dalās – izglītības nozares un augstskolu pārstāvji pauduši bažas, ka piedāvātā koncepta kritēriji ir balstīti uz kvantitatīvām izglītības vērtībām un šādām izmaiņām būs tālejošas un negatīvas sekas.