Vairākums augstskolu vēl nogaida
RSU klātienes mācības plāno atļaut potētajiem, pārējās augstskolas gaida politiķu lēmumus.
Augstskolas
Studentu apvienība aicina augstskolas pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus
Ņemot vērā, ka 12.klases skolēniem, kuriem noteikts kontaktpersonas statuss vai ir inficējies ar Covid-19, varētu pagarināt papildtermiņu centralizēto eksāmenu kārtošanai, augstskolām vajadzētu pielāgoties topošajiem studentiem un pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus, informēja Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kristafers Zeiļuks.
Apdraudēta studiju kvalitāte
Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra šogad nav saņēmusi valsts dotāciju.
Augstskolu frontē bez pārmaiņām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.
Mācībspēki atstāti novārtā
Augstskolu pedagogi pieprasa kompensācijas par attālināto mācību darbu.
Studijas krievu valodā neatļaus
Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Sociālo zinātņu ofensīva nemazinās
Sociālo zinātņu studiju programmās tiek uzņemts visvairāk studējošo – iepriekšējā mācību gadā kopumā 10
620, tādējādi veidojot 34% no visa imatrikulēto kopskaita. Salīdzinājumam divos nākamajos lielākajos virzienos: veselības aprūpē uzņemti 4600, inženierzinātnēs – 4199 studējošie. Šāds studētgribētāju skaits atbalsojas arī darba tirgū, proti, ar darbaspēka pārpalikumu. Tai pašā laikā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs darbinieku trūkums ir akūta problēma un nākotnē tiek prognozēts vēl lielāks "robs".
Tā nebūs optimizācija, bet visas Latvijas debilizācija. Saruna ar DU zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski
Par universitātēm reģionos nedraudzīgo kvantitatīvo kritēriju un citiem Augstskolu likuma grozījumu asajiem stūriem Aismas Orupes saruna ar DU zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski.
Bumba ar laika degli
DU un LiepU jaunās kvantitatīvās prasības var maksāt statusa zaudējumu.
Rosina maksāt arī pašiem
Dabaszinātņu tematiskajā grupā vairākums studentu mācās par valsts naudu, proti, 63% jeb 4565 studenti, pārējie 2704 – par maksu, tostarp neklātienē un privātajās augstskolās studējošie. Šīs nozares studiju programmas iedalāmas divās daļās – datorzinātnes (tās mācās ap 80% no šīs jomas) un dabaszinātnes un matemātika. Šis iedalījums skar arī algu un nodarbinātības līmeni – IT speciālistiem tas ir visaugstākais valstī, kamēr dabaszinātnes apguvušajiem – krietni pieticīgāks.
IZM ir gatava strādāt pie jaunas Augstākās izglītības padomes koncepcijas
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava strādāt pie jauna Augstākās izglītības padomes (AIP) modeļa izveides, izriet no IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora Dmitrija Stepanova šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā sacītā.
Rektori prasa mainīt ministri
Augstskolu vadība neapmierināta ar nozares ministri, pieprasa demisiju.