Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā pieauguši par 11,7% salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 277,701 miljons eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.
Gan Latvijā, gan visā pasaulē azartspēļu nozares aktuālākā problēma ir nelegālā tirgus pastāvēšana, kas aizņem lielu daļu no valsts tirgus, turklāt nelegālo azartspēļu operatoru gūtā peļņa aizplūst no valsts. Pat kaimiņos esošā attīstītā Zviedrija piedzīvo arvien lielāku nelegālo tirgus dalībnieku ietekmi, un Zviedrijas valsts kapitālsabiedrības Svenska Spiel datu salīdzinājums starp 2009. un 2016. gadu parāda satraucošu tendenci nelicencēto operatoru īpatsvara pieaugumā sporta derību sektorā. Nozares eksperti akcentē, ka tā ir kļuvusi jau par nopietnu globālu problēmu, ko nepieciešams steidzami risināt, un kā potenciāli, turklāt samērā vienkārši īstenojami pasākumi tās likvidēšanai tiek norādīta gan nelegālo operatoru ierobežošana, gan arī legālas alternatīvas izvēle tiem, kuri izmanto azartspēļu piedāvātos pakalpojumus.
Loterijas, momentloterijas un izlozes var radīt tādus pašus atkarības riskus kā jebkura cita azartspēle, aģentūru LETA informēja biedrības Esi brīvs sociālās iniciatīvas Spēles brīvība rīkotāji.
Iniciatīva par brīvību no spēļu atkarības Spēles brīvība, kuras ietvaros izveidots īpašs atbalsta tālrunis spēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem, pirmajā darbības mēnesī sniegusi palīdzību teju 50 cilvēkiem, kas ir rekordliels zvanītāju skaits konkrētas problēmas risināšanai, portālu Diena.lv informēja iniciatīvas pārstāvji, kuri arī mudina gan atkarīgos, gan viņu tuviniekus vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem.
Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Līvānu novada pašvaldība neizsniegs atļauju jaunas spēļu zāles un derību punkta atvēršanai Līvānos, Rīgas ielā 88, lēmusi novada dome.
Uzskatīt laimestu par ienākumu pēc būtības nav pareizi, jo azartspēles ir izklaides veids nevis ienākumu gūšanas avots, tāpēc likumdevējam būtu jāatceļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) rezumējošā kārtība no laimestiem, vai arī tā primāri jāattiecina uz konkrētu mērķauditoriju - personām, kuras normatīvo regulējumu cenšas izmantot prettiesiskām darbībām, aģentūrai LETA pauda Latvijas spēļu biznesa asociācijā (LSBA).
Pašlaik tiesā atrodas 40 lietas pret Rīgas domi saistībā ar pašvaldības pērn rudenī pieņemto lēmumu pilsētas vēsturiskajā centrā aizvērt kopumā 42 spēļu zāles. To īpašnieki pauž gatavību meklēt taisnību Eiropas Savienības Tiesā. Tomēr pašvaldība cer turpināt cīņu un samazināt šādu vietu skaitu pilsētā arī turpmāk.
LTV raidījums de facto svētdien vēsta par Andreju (vārds mainīts) - vīrieti, kas cieš no azartspēļu atkarības un vienā mēnesī paņēmis vairākus ātrus kredītus. Atkarība neļauj viņam iegūt oficiālu un pastāvīgu darbu, taču naudu spēlei izdevās iegūt, aizņemoties tā sauktos “ātros kredītus”. Nesen mēneša laikā Andrejs paņēmis četrus
dažādus kredītus, pēc pāris mēnešiem – vēl vienu.
Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā ceturksnī pieauguši par 9,8% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo laika periodu un bija 62,272 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.
Vairāk nekā 1260 cilvēku uzrakstījuši iesniegumus, lūdzot viņus vairs neielaist spēļu zālēs. Viņiem vajadzība spēlēt, iespējams, ir apmēram tāda pati kā narkomānam pēc heroīna, taču likums azartspēļu organizētājam neuzliek par pienākumu neielaist šos cilvēkus spēļu zālēs. Un šī pašizslēgšanas iespēja dzīvē īsti nestrādā, pārliecinājies Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Iekšējās drošības birojs (IDB) par krāpšanos ar spēļu automātiem aizturējis divus policistus un vairākus ārzemniekus, aģentūru LETA informēja IDB priekšnieka palīdze Diāna Petersa.
