Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka, un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas
Tēma par ierēdniecības piespiedu atgriešanu klātienes darbā pēc patiesi pārāk ieilgušajām "kovidbrīvdienām" pati par sevi ir adekvāta un pamatota. Taču, kā jau teju viss, kam pēdējā laikā pieķeras politiskā vadība, arī šī tēma strauji kļūst par vēl vienu apliecinājumu nespējai skaidri definēt mērķi, ticami argumentēt un iedzīvināt lēmumos.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.
Mūsu valstij ir vajadzīgi finanšu resursi militārās aizsardzības stiprināšanai, turklāt joprojām aktuāla ir nepieciešamība pilnveidot veselības aprūpi, investēt sociālajā drošībā un uzlabot izglītības sistēmu
Paša notikuma pieblīvētajam
politiskajam zemtekstam neproporcionāli maza ievērība veltīta
aizvadītajā piektdienā notikušajām Valsts prezidenta Edgara
Rinkēviča konsultācijām ar
Saeimā pārstāvēto partiju – gan koalīcijas,
gan opozīcijas – politiķiem, lai gan no tām
nomērāma uztraucoši augsta temperatūra
gan politikā notiekošajam, gan vēl tikai
gaidāmajam.
Amerikas Savienoto Valstu
prezidenta Donalda Trampa
pirmās divas Baltajā namā
pavadītās nedēļas vismaz
pagaidām nav sniegušas
atbildi uz jautājumu par to,
kādi konkrēti īstermiņa soļi tiks sperti (un
plāni piedāvāti) jaunās administrācijas
izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Viens no janvāra svarīgākajiem
notikumiem bija Latvijas
aviokompānijas airBaltic
paziņojums, ka Vācijā bāzētā
Lufthansa Group kļūs par
airBaltic stratēģisko investoru,
par 14 miljoniem eiro iegūstot mazākuma
līdzdalību.
Starptautiski daļēji atzītajā Abhāzijā 15. februārī paredzētās prezidenta ārkārtas vēlēšanas lielā mērā negaidīti sāk tikt uztvertas pat kā referendums par šīs separātiskās republikas turpmāko ģeopolitisko kursu.
Tas, ka Evikas Siliņas (JV) valdība un atsevišķi tās ministri ir nepopulāri vai pat ļoti nepopulāri, nav nekas jauns, un, lai cik ciniski neizklausītos, tādēļ vien valdībai nav jākrīt, ne arī tā tīri tehniski var šī iemesla dēļ nokrist.
Vakar darba e-pastā ieripoja Valsts kancelejas informācija medijiem ar diezgan ambiciozu nosaukumu "Vairāk nekā 20 vietās Latvijā notiks sarunas par Latvijas nākotni". Protams, šāds nosaukums radīja neviltotu interesi, tāpēc nolēmu izlasīt preses relīzi, lai noskaidrotu, kur, kuri un ar kādu mērķi tad sarunāsies par šo būtisko tēmu un kādu rezultātu ar šīm sarunām iecerēts sasniegt. Jau pateikšu uzreiz: cerētās atbildes neatradu, bet daudz populisma gan.