Dienvidkorejas prezidenta Juna Suk Jola pagājušā gada decembra sākumā īstenotais de facto valsts apvērsuma mēģinājums var novest pie interesantām un tālejošām sekām abu Koreju attiecībās.
Salīdzinoši liela daļa Latvijas sabiedrības jeb nodokļu maksātāju ne reizi vien kritizējuši gana uzblīdušo publisko sektoru un tā piekoptos neadekvātos tēriņus, taču nekādas būtiskas izmaiņas šajā jomā neesam pieredzējuši.
Nesen mūsu sabiedrības uzmanības lokā nonāca vēsts, ka
sociālās saziņas platformu
Facebook un Instagram māteskompānija Meta ASV pārtrauks faktu pārbaudīšanas
programmu. Par to vēstīja aģentūra LETA,
atsaucoties uz Meta līderi Marku Zakerbergu.
Kārtējais cēliens ar airBaltic
saistītajā nebeidzamajā krīzē
nostiprina iespaidu, ka kompānijas menedžments prezidenta
Martina Gausa un padomes
priekšsēdētāja Klāva Vaska
personā diktē noteikumus valdībai, nevis
valdība caur valsts interesēm lojāliem
padomes locekļiem kontrolē airBaltic notiekošo.
Nedēļas pirmajā pusē par
atkāpšanos no Kanādas premjerministra un valdošās Liberālās partijas līdera amata paziņoja Džastins Trudo, kurš abus
šos posteņus pametīs, līdzko
partija būs izraudzījusies sev jaunu vadītāju.
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Nedēļas sākumā Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens paziņoja, ka nākamās valdības veidošanu uztic par galēji labēju dēvētās Austrijas Brīvības partijas (Freiheitliche Partei Osterreichs, FPO) līderim Herbertam Kiklam.
Nesen viena no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā labi zināmajām bankām izplatīja informāciju, ka 82% Baltijas valstu iedzīvotāju neveic pietiekamus uzkrājumus vecumdienām. Banka arī norādīja, ka liela daļa sabiedrības savlaicīgi nedomā par pensiju, t. i., par finansiālo situāciju pēc darba gaitu beigām
Aizvadītā gada beigās Vācijā plašu rezonansi izraisīja viena no pašiem pazīstamākajiem ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, tehnoloģiju multimiljardiera Īlona Maska atklātais aicinājums 23. februārī gaidāmajās Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanās atbalstīt Vācijas iekšpolitikas enfant terrible Alternatīvu Vācijai (AfD).
Nesenajos Ziemassvētkos un ap gadumiju daudziem sanāca aprunāties ar cilvēkiem ārpus ikdienā ierastās vides un ielūkoties dažādos, kā mūsdienās mēdz sacīt, burbuļos.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas (JV) uzrunas tautai gadu mijā balansēja uz tās trauslās robežas, kad forma - viegli optimistiskā manierē vēlēt visu to labāko jaunajā gadā - līdz galam negāja kopā ar saturu, tā liekot uzdot jautājumu, kas ir šajās uzrunās ietverto tēvišķi kritisko pamācību un mātišķi uzmundrinošo pašuzslavu mērķauditorija - tiešām tauta vai tomēr valdība. Un, ja tā, cik pamatoti.