Pirms desmit gadiem notikusī eiro ieviešana skaidras naudas norēķinos nav piepildījusi cerības uz Eiropas Monetārās savienības (EMS) ekonomikas pieaugumu, lai gan kopējā valūta ir ļāvusi iegrožot inflāciju un noturēt to aptuveni 2% līmenī, raksta aģentūra AFP, atsaucoties uz ekspertu viedokli.
Dānijai nav "plāna B" eirozonas sabrukšanas gadījumā, taču ir cerības, ka šāds plāns būs valstīm, kurās tiek izmantots eiro, vai kādām citām zemēm, norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens.
Šis gads bijis piepildīts gan ausis sildošiem saukļiem, ka visapkārt redzama viena vienīga augšupeja un Latvija ir pat ekonomikas praksē nebijis brīnums, paraugs citām valstīm, gan skeptiķu norādes, ka augšupeju ciparos, ja tāda ir, veicina tikai to nepareiza izpratne un mūs sagaida ja ne kritiens atpakaļ, tad stagnēšana tajā pat bedrē, kur jau esam.
Lielbritānija jau otro reizi pēdējo divu nedēļu laikā nostājusies faktiski pret visu pārējo Eiropas Savienību (ES). Ja 8. un 9. decembrī briti pateica kategorisku nē jaunam ES līgumam, kas ļautu pastiprināt Briseles kontroli pār ES valstu tēriņiem, tad 19. decembrī Londona bija vienīgā ES valsts, kas ES finanšu ministru konferencē atteicās veikt eirozonas glābšanai paredzētās iemaksas Starptautiskajā Valūtas fondā, kā rezultāta plānoto 200 miljardu eiro vietā fonds saņems tikai 150 miljardus eiro.
Eirozonas valstu finanšu ministri pirmdienas vakarā vienojās, ka šīs valstis papildus iemaksās Starptautiskajā valūtas fondā (SVF) 150 miljardus eiro (105 miljardus latu) kā aizdevumus eiro zonas stabilizācijai. Vienošanās tika panākta pēc trīsarpus stundu ilgas telefona konferences.
Polija piešķirs Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) kredītu sešu miljardu eiro apmērā. Par to, kā vēsta aģentūra Associated Press, Polijas radiostacijas RMF FM ēterā paziņojis valsts finanšu ministrs Jaceks Rostovskis (Jacek Rostowski).
Krievija Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzības programmas ietvaros ir gatava investēt eiro zonas glābšanas plānā, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Krievijas un Eiropas Savienības (ES) samita noslēgumā.
Izdevums Foreign Policy, analizējot 8. un 9. decembrī panāktās vienošanās par pasakumiem eirozonas krīzes novēršanai, tās vērtē kā „Eiropas ģermanizāciju” un uzskata, ka ilgtermiņā vienošanās rada reālus draudus visas Eiropas Savienības pastāvēšanai, jo „perspektīvā paplašina Eiropas Savienības vadības pilnvaras, vienlaikus atņemot tai pat demokrātiskas leģitimitātes šķietamību”.
Otrdien, 13. decembrī, uzstājoties Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā, Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs pauda cerību, vairākums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parakstīs jauno paktu par budžeta politikas integrāciju, vēsta BBC News. „Pats vēlākais marta sākumā jaunais finanšu pakts tiks parakstīts,” paziņoja H. van Rompejs.
Lielbritānijas eiroskeptiski noskaņotā prese sestdien atzinīgi vērtē premjerministra Deivida Kemerona lēmumu izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu jauna Eiropas Savienības (ES) līguma pieņemšanu.
Divu ātrumu Eiropa, kodola un perifērijas izteikta izdalīšana
vai potenciāli jauna savienības forma? Naktī no ceturtdienas uz
piektdienu Eiropas Savienības (ES) samitā gandrīz visu valstu
līderi panākuši principiālu vienošanos līdz martam noslēgt
starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu. ES līderu iepriekš
izteiktā vēlme par izmaiņām ES līgumā nav realizējusies
Lielbritānijas veto dēļ.