Britu investīciju fonda vadītājs iesaka veikt eirozonas kontrolētu sadalīšanu, par piemēru ņemot Padomju Savienības sabrukumu, kas, viņaprāt, "noritēja bez negatīvām sekām".
Eiropas Savienības (ES) valstis sāk veidot "fiskālu savienību" ar stingru budžeta uzraudzību, lai pārvarētu eirozonas parādu krīzi, piektdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Parīze un Berlīne centīsies panākt jauna Eiropas Savienības (ES) līguma noslēgšanu, lai parādu krīzē nonākušās eirozonas dalībvalstis pakļautu stingrākai finanšu disciplīnai, pirms nākamnedēļ gaidāmā ES samita paziņojis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
Eiropas Centrālā banka (ECB) nekļūs par tā dēvēto pēdējās instances aizdevēju grūtībās nonākušām eiro zonas valstīm, kā to ierosinājušas vairākas organizācijas un eksperti.
Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē trešdien paudis bažas, ka eirozonas parādsaistību krīze likusi apšaubīt pašas Eiropas Savienības (ES) izdzīvošanas izredzes. "Eiropai tā ir eksistenciāla krīze," intervijā laikrakstam L'Express paziņojis ministrs.
Sešas no pasaules vadošajām centrālajām bankām - ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrāla banka, kā arī Lielbritānijas, Japānas, Šveices un Kanādas centrālās bankas, vienojušās par procentu likmju pazemināšanu tā dēvētajiem ASV dolāru svopiem (swap) par 50 bāzes punktiem (0,5 procentiem), vēsta aģentūra Bloomberg. Plānots, ka pazeminātā procentu likme būs spēkā no šī gada 5. decembra līdz 2013. gada 1. februārim.
Eirozonā ir iestājusies pilna mēroga sistēmiska parādu krīze, kuras atrisināšana ir nepieciešami sistēmiski pasākumi, trešdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs.
Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien vērsās pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lai tas palīdzētu nodrošināt stabilitāti Eiropas vienotās valūtas savienībā.
Eirozonas valstu finanšu ministri otrdien, 29. oktobrī, piekrita piešķirt Grieķijai kārtējo finanšu palīdzības tranšu 8 miljardu eiro apmērā, vēsta aģentūra Reuters. Paredzams, ka naudu Atēnas varēs saņemt decembra vidū, kas ir pēdējais termiņš, lai Grieķija izvairītos no maksātnespējas.
Jebkuras eirozonas valsts atteikšanās no eiro pirmajā gadā pēc atgriešanās pie nacionālās valūtas izmaksās katram tās iedzīvotājam no 9,5 līdz 11,5 tūkstošiem eiro, secināts Šveices bankas UBS ekonomistu veiktā pētījumā.
Eiro zonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers pirmdien paziņoja, ka nav pieļaujami tādi eiro zonas parādu krīzes risinājumi, kuri novestu pie Eiropas Savienības (ES) sašķelšanas.
Vācija pirmdien noliedza izskanējušo informāciju, ka tā apsver iespēju izveidot "izredzēto obligācijas", lai kopīgā fondā apvienotu tikai to eirozonas valstu parādsaistības, kurām ir AAA līmeņa kredītreitings.