Eiropa virzās uz eiro zonas ekonomiskās pārvaldības izveidošanu, piektdien Dienvidkorejas apmeklējuma laikā paziņoja Francijas premjerministrs Fransuā Fijons.
Eiropas Savienības (ES) svētdien paredzētajā samitā Briselē vēl netiks pieņemts plāns par parādu krīzes izbeigšanu eiro zonā, bet tas var tikt pieņemts nākamajā samitā ne vēlāk kā trešdien, liecina Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres Angelas Merkeles kopīgs paziņojums ceturtdienas vakarā.
Britu uzņēmējs Saimons Vulfsons izsludinājis 250 000 mārciņu (201 500 latu) lielu prēmiju par labāko stratēģiju, kā izstāties no parādu māktās eirozonas.
Lielā divdesmitnieka valstu (G20) finanšu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās laikā Parīzē G20 dalībnieces apņēmušās nodrošināt, ka Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir atbilstoši resursi, lai tiktu galā ar parādu krīzi, jo īpaši eiro zonas valstīs, tomēr noteica, ka Eiropas Savienībai (ES) astoņu dienu laikā jārīkojas ļoti stingri, lai atrisinātu eiro zonas pieaugošās parādu krīzes problēmas, kas apdraud visu pasaules ekonomiku.
Polija, Ungārija un Čehija nesteidzas pievienoties krīzes satricinātajai eirozonai, lai gan to paredz līgumi par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), piektdien paziņoja trīs Austrumeiropas valstu līderi.
Slovākijas parlaments ceturtdien apstiprināja Eiropas finanšu stabilitātes fonda (EFSF) palielināšanu līdz 440 miljardiem eiro. Tādējādi fonda palielināšanu tagad ir ratificējušas visas eirozonas dalībvalstis.
58% Igaunijas iedzīvotāju neatbalsta valsts līdzdalību tā dēvētajā eirozonas glābšanas fondā jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fondā (EFSF), liecina pētījumu kompānijas Turu-uuringute veiktās aptaujas rezultāti. Igaunijas dalību EFSF atbalstīja 28% aptaujāto, bet 14% nebija konkrēta viedokļa.
Četras Slovākijas parlamenta partijas vienojušās otrajā balsojumā atbalstīt tā dēvēto eiro zonas glābšanas fondu jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF), trešdien paziņoja kreisās opozīcijas partijas Smer-SD (Virziens - sociāldemokrātija) līderis Roberts Fico.
Pašreizējās krīzes pārvarēšanai eirozonai nepieciešams glābšanas fonds aptuveni divu triljonu eiro (1,4 triljonu latu) apmērā, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā patlaban, trešdien paziņoja bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns.
Miljardieris Džordžs Soross un apmēram 100 savulaik ievērojami Eiropas politiķi trešdien atklātā vēstulē brīdināja, ka eirozonas valstu parādu krīze var sagraut globālo finanšu sistēmu.