"Nebūs pārspīlēti teikt, ka mana valsts pēdējo piecu gadu laikā pārvērsta taupības politikas laboratorijā," trešdien, 8.jūlijā, uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) izteicās Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.
Ciprs skaidroja, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem nonāca strupceļā ne tikai pēdējā laika lēmumu rezultātā - šādi priekšnosacījumi ar dažādām programmām veidoti jau iepriekšējo piecu gadu laikā.
Joprojām ir iespējams, ka Grieķija pamet eirozonu, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.Viņš norādīja, ka EK šādam scenārijam arī veikusi attiecīgus sagatavošanās pasākumus."Es neizslēdzu nekādas hipotēzes," teica Junkers. "Komisija ir gatava visam - mums ir precīzi sagatavots Grexit scenārijs," sacīja EK galva.
Kamēr daži grieķus apsveic ar svētdien panākto uzvaru pār Eiropas imperiālistiem, pašiem helēņiem uzvaras svinības jau visai drīz var izvērsties ar itin rūgtenu piegaršu, jo referendumā teiktais nē var nozīmēt valsts kritumu vēl lielākā finansiālā bedrē nekā līdz šim.Visticamāk, eiforijas dzirkstis visai drīz izplēnēs, lielai daļai no tiem, kas bija pret aizdevēju prasībām, atklājot, ka ir apkrāpti, jo, lai arī kāds būtu referenduma iznākums, ierindas Grieķijas iedzīvotāja labklājība no tā nepieaugtu.
Izskatās, ka Grieķijas jauno finanšu ministru Eiklīdu Cakalotu situācija neuztrauc, telefonsarunā pēc otrdienas vakarā notikušās eirozonas valstu vadītāju sanāksmes LTV pastāstīja Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība). "Tāda papļāpāšana vien sanāca. Mēs visi bijām gaidījuši, ka Grieķijas puse iesniegs priekšlikumus rakstiskā veidā, kā to paredz procedūra.
Eirozonas finanšu ministru sanāksmē Grieķija otrdien nav nākusi klajā ne ar vienu "konkrētu priekšlikumu", tviterī ziņo Maltas premjerministrs Džozefs Muskats."Konkrētu priekšlikumu trūkums no Grieķijas valdības puses nepalīdz šīvakara eirozonas līderu sanāksmei," pirms vēlāk otrdien Briselē paredzētā samita, kurā līdz ar finanšu ministriem piedalīsies arī eirozonas valstu vadītāji, raksta Muskats.
Grieķija var atgūt uzticību tikai ar darbiem, kas vērsti uz saistību pildīšanu pret starptautiskajiem partneriem pilnā apmērā un uz reālām reformām, kas gadu gadiem Grieķijā bija atliktas, šādu viedokli pirms šodienas eirogrupas tikšanās pauž Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Eiropas Savienība (ES) vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā, taču tā varētu būt spiesta to pamest, ja Atēnas nenodrošinās uzticamas reformas, kuras apmierinātu kreditorus, otrdien norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis."Tas nav mūsu mērķis, taču, ja uzticība netiks atjaunota, ja netiks nodrošināta uzticama reformu programma, tad šāda iespēja nav izslēdzama," Dombrovskis sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ES vēlas, lai Grieķija pamet eirozonu.
Eiropas Savienība (ES) nav nekāds brīvpusdienu klubs un tai nav jāpiekāpjas Grieķijai pēc starptautisko kreditoru prasību noraidīšanas referendumā, otrdien paziņojusi Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites galvenā padomniece juridiskajos jautājumos Rasa Svetikaite.
Francija nevar uzņemties risku attiecībā uz Grieķijas izstāšanos no eirozonas jeb tā dēvēto Grexit, kas radītu ietekmi visā pasaulē, otrdien norādīja Francijas premjerministrs Manuels Valss.
Pāstāv iespēja, ka drīzumā eirozonā varētu būt par vienu locekli mazāk, LTV rīta intervijā komentējot situāciju Grieķijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, skaidrojot notiekošo, viņš nespēja atminēties, ka ar kādu citu valsti "ES līderi būtu auklējušies" tā kā šobrīd "auklējas ar Grieķiju".
Komentējot pēdējo dienu notikumus Grieķijā, Latvijas premjerministre paudusi, ka to rezultātā (lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos) "varētu tikt pastiprināti kontroles mehānismi šo valstu budžetiem un aizņemšanās procedūrām". Straujumas viedoklis nav apsmejams kā mazas valstiņas pārstāvja prātuļošana – līdzīgas tēzes atrodas arī citu Eiropas politiķu un spriedumos nosvērtu mediju (piemēram, The Economist šīs nedēļas numurs) vērtējumos.