Piektdien paredzēti klimata aktīvistu protesti
Piektdien vairākās pasaules valstīs gaidāmi klimata aktīvistu protesti un tiek prognozēta simtiem tūkstošu cilvēku iesaistīšanās.
Klimata pārmaiņas
Klimata aktīvistu plāns paralizēt Hītrovas lidostu izgāžas
limata aktīvisti plāno piektdien ar rotaļlietu droniem lidināties ap Hītrovas lidostu, lai uz nedēļas nogali apturētu Eiropas noslogotākās lidostas darbību, taču policijas aktīvas iejaukšanās dēļ tas viņiem līdz šim nav izdevies.
Ziņojums: Pirmajā pusgadā laikapstākļi bijuši vieni no visu laiku postošākajiem
Šā gada pirmajā pusē apmēram septiņi miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas ekstremālu laikapstākļu dēļ, tādējādi šis kļuvis par vienu no postošākajiem gadiem, kāds jebkad reģistrēts, liecina Iekšējās pārvietošanas uzraudzības centra (IDMC) jaunākais ziņojums.
Brazīlijas ministrs klimata pārmaiņu politikā saskata suverenitātes ierobežošanu
Brazīlijas ārlietu ministrs Ernesto Araužu, kura valsts tiek kritizēta par nepietiekamiem pūliņiem, lai pēc iespējas ātrāk likvidētu ugunsgrēkus Amazones lietusmežos, trešdien apgalvoja, ka starptautiskie centieni cīnīties pret klimata izmaiņām ir līdzvērtīgi sazvērestībai valstu suverenitātes ierobežošanai. Araužu, apmeklējot Vašingtonu pirms šomēnes gaidāma ANO samita, kura mērķis ir globālās sasilšanas ierobežošana, savā retorikā uzbruka "klimatisma ideoloģijai".
Rīgā būs apskatāms klimata pārmaiņu vēstnesis - Noasa vilciens
Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka transporta izmantošanu kravu pārvadāšanai, Rīgā ieradīsies starptautiskā projekta Rail Freight Forward Noasa vilciens (Noah’s train).
Ko Latvija apsolījusi klimatam
Dažādu līgumu un vienošanos starp valstīm, apņemoties pēc iespējas saudzīgāk izturēties pret planētu Zemi, lai par spīti klimata pārmaiņām uz tās vēl tomēr kādu laiku varētu dzīvot, netrūkst. Kādi tieši ir šie centieni, ko un kam ir solījusi Latvija, un ko tas nozīmē mums, cilvēkiem, kas grib labi dzīvot un strādāt ar peļņu?
VARAM izstrādājusi Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam, ko otrdien apstiprināja Ministru kabinets. Tas paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumu, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, informē VARAM.
Parīze izsludina klimata ārkārtas situāciju
Sekojot vairāku citu pilsētu un nacionālo parlamentu piemēram, Parīze, kur 2015.gadā tika parakstīta vienošanās par globālās sasilšanas ierobežošanu, otrdien izsludinājusi klimata ārkārtas situāciju.
Kataklizmas pasaulē apdraudēs mieru
Rekordkarstas un sausas vasaras, īsākas un maigākas ziemas, ilgstošas un spēcīgas lietusgāzes ar sekojošiem postošiem plūdiem, arvien stiprākas un katastrofālākas viesuļvētras, ledāju platības samazināšanās un ūdens līmeņa celšanās pasaules okeānā. Tās ir tikai pamanāmākās sekas klimata pārmaiņām, kas paātrināsies, ja mūsu planētas iedzīvotāji drīzumā būtiski nesamazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu.
G20 samits: 19 valstis apliecina gatavību pildīt Parīzes klimata vienošanos
G20 samita gala paziņojumā pasaules līderi sola cīnīties pret klimata pārmaiņām, 19 no 20 valstīm, izņemot ASV, atkārtoti apliecinot gatavību pilnībā pildīt Parīzes klimata vienošanos.
ANO eksperts brīdina, ka klimata pārmaiņas nabadzīgos atstās likteņa varā
ANO īpašais ziņotājs nabadzības jautājumos Filips Alstons nupat publiskotā ziņojumā brīdinājis, ka straujās klimata pārmaiņas novedīs pie globāla aparteīda, kur turīgajiem būs iespējas izvairīties no bada un pamest klimata pārmaiņu smagāk skartos reģionus, kamēr nabadzīgie faktiski tiks pamesti likteņa varā.
Pētījums: Karstuma viļņi būs arvien biežāka parādība
Pasaulē veidojas jauns klimata režīms, kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā Earth’s Future publicētajā pētījumā. Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ biežāk uzliesmoja arī savvaļas ugunsgrēki. Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.