Kā tad galu galā ir pareizi? Jāliek klāt sinepes, lai ir asums, vai jāatstāj maigā kefīra garša? Tā jāpasniedz ar kartupeļiem vai maizi? Jālej klāt minerālūdens vai jāsaglabā krēmīgums?
Vajadzēja glābt vai nevajadzēja? Nu jau jāsaka ierasti – tāpat kā vienmēr šādās reizēs – pagājušajā nedēļā izvērtās karstas diskusijas par kārtējo miljonu piešķīrumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic. Šoreiz varbūt par pakāpi dramatiskāk, jo politiķiem sagribējās paspēlēt arī «valdības gāšanās» un drusku pakoķetēt ar ideju, kas būtu, ja pie viena mēs pēdējā pusgadā pirms vēlēšanām sāktu visu no sākuma…
Ja lasāt šīs rindas, tas
nozīmē, ka civilizācija vēl nav iznīcināta un amerikāņu
astronauti var
atgriezties uz Zemes, kura no Mēness orbītas izskatās
tik skaista un, jā, arī
tik trausla prātam
neaptveramajā Visuma bezgalībā.
Lieldienu raibums šogad izpaužas neierastā veidā. No vienas puses – strauji pienākušais pavasaris, svētku noskaņa, jau tradicionālie pasākumi gan apkārtnē, gan šaurākā lokā, no otras – droni un trauksmes ziņas arī Latvijā. Tas viss savijies dīvainā kokteilī, vienlaikus gan īsti neļaujot domāt par svētkiem, gan, tieši otrādi, liekot tos vēlēties tikai vairāk.
Dažās dienās līdz pat 1,9 eiro/l. Tik strauju cenu lēcienu pēdējās nedēļas laikā uz savas ādas izjutuši visi tie, kuri savus spēkratus Latvijā darbina ar dīzeļdegvielu. Benzīna lēciens nedaudz mazāks, bet vienalga jūtams. Vai tas nozīmē, ka piedzīvojam kārtējo globālo krīzi? Turklāt šoreiz tādu, ko tik tiešām izjūt ikviens teju visās pasaules valstīs katru dienu?
Man patīk šis vecums – ja es pēkšņi
nomiršu, neviens vairs nevarēs
teikt, ka "viņš nomira jauns un
daudzsološs". Tā ar gaišu smaidu
nu jau vairāk nekā pirms desmit
gadiem reiz jokoja Jānis Streičs.