Tuvāko nedēļu laikā varētu būt skaidrība par to, vai saistībā ar valsts ieguldījumiem Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" tiks veikti grozījumi šā gada budžetā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Valsts pērn naudu tērējusi bezatbildīgi un nesaimnieciski. Ar budžeta grozījumiem valdība palielinājusi budžeta deficītu par vairāk nekā divām trešdaļām un valsts ik dienu tērējusi aptuveni miljonu latu vairāk nekā sākotnēji plānots, turklāt nevis nopelnītu, bet gan aizņemtu naudu. Kopumā valsts izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem pērn bija par 387,8 miljoniem latu jeb 74% lielāks, nekā plānots valsts budžetā, pirmdien žurnālistiem, prezentējot Latvijas 2010.gada finanšu pārskata revīzijas rezultātus, atzina valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Tūlīt pēc vēlēšanām Saeimā ievēlētajām partijām būs jāsāk darbs pie 2012.gada budžeta pieņemšanas, tomēr patlaban skaidra redzējuma par to, kādās jomās un apmēros konsolidācija veicama, partijām vēl nav. Biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā piecu 11.Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju pārstāvji atzina, ka budžeta konsolidācijas apjomi pagaidām vēl nav zināmi, tāpēc arī sniegt konkrētus priekšlikumus esot teju neiespējami.
Latvija šobrīd atrodas krustcelēs un pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem nākamā gada budžeta konsolidācijas lēmumi, ceturtdien intervijā LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs."Viss ir saistīts ar to, kāds būs nākamā gada budžets. Latvija ir krustcelēs. Ja pieņemsim pareizus budžeta lēmumus, konsolidēsim, tad Latvija attīstīsies, zels un plauks.
Valdība otrdien balsojumā atbalstīja jauno Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto laika grafiku nākamā gada valsts budžeta sagatavošanai, kas paredz budžeta iesniegšanu Saeimā atlikt līdz 6.decembrim.Starp koalīcijas partneriem - "Vienotību" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - šajā jautājumā raisījās domstarpības, jo "Vienotība" uzskata, ka arī šogad kā vēlēšanu gadā budžeta izstrāde ir jāatliek pēc vēlēšanām, lai jau jaunais parlamenta sasaukums pieņemtu lēmumu, kāda budžeta ietvaros strādāt, savukārt ZZS uzstāja, ka budžeta konsolidācijas pasākumi ir jāredz vēl pirms vēlēšanām.
Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi - 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī - jūlijā.
Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūnijā bija 392,9 miljoni latu, kas šajā gadā pirmo reizi bijuši lielāki par izdevumiem - 371,3 miljoni latu, tādējādi jūnijā izveidojies 21,6 miljonu latu pārpalikums, portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča.
Ceļš uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ir valsts budžeta kontrolē, nevis izdevumu palielināšanā, ceturtdien 17.Baltijas finanšu forumā uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis.Viņš norādīja, ka turpmākā budžeta konsolidācija dos pozitīvu finanšu tirgu Latvijas vērtējumu, tāpēc Latvijai jāturpina sabalansēt savas finanses, parādot, ka spējam nostāties paši uz savām kājām un pārfinansēties finanšu tirgos.
Latvijas valdība aizdevējiem solījusi turpināt izdevumu samazināšanu un ieskicējusi iespējamos taupības pasākumus, liecina publiskotā Latvijas valdības Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, valdība pašlaik izstrādā priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformēšanai un vispārējas ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas ieviešanai.
Neatkarīgi no politiskajām simpātijām un viedokļa par Saeimas ārkārtas vēlēšanām racionāli jāsaprot, ka valdībai jāturpina strādāt. Vai tas ir iespējams priekšvēlēšanu gaisotnē, kad pat ministriem, kuri gribētu godprātīgi iesākto turpināt, jārēķinās, ka viņus «raustīs» pašu partijas, ka viņu lēmumi tiks tulkoti politiskās cīņas kontekstā? Izskatās šaubīgi, vai ne? Viens no veidiem, kā nenobremzēt lēmumu pieņemšanu, varētu būt šāds: viens no koalīcijas partneriem, loģiskāk, ja tā būtu Vienotība, sastāda to likumprojektu, citu saistošu lēmumu sarakstu, kas tiek atzīti par tik steidzamiem un svarīgiem, lai tos īstenotu tuvākā pusgada laikā.
Valsts budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bijuši 1,154 miljardi latu, izdevumi - 1,433 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 278 miljonu latu liels finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī-martā.Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada pirmajos četros mēnešos bijuši 771,05 miljoni latu, izdevumi - 969,54 miljoni latu, deficīts - 198,49 miljoni latu.
Spriežot par iespējamiem tālākiem samazinājumiem publiskajā sektorā, diskutētāji agri vai vēlu nonāk pie jautājuma, kurā brīdī samazinājums ir tik liels, ka sāk brukt pati sistēma. Ekonomistiem šajā kontekstā patīk izmantot salīdzinājumu ar orķestri. Proti, XIX gadsimtā, teiksim, Bēthovena simfonijas atskaņošanai bija nepieciešams X skaits mūziķu, šis skaits paliek nemainīgs arī XXI gadsimtā, par spīti tam, ka nu notis var lasīt datorā, koncertzāli apgaismo elektrība, ir mikrofoni utt.
