Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins, daloties ar sēru vēsti, iepazīstināja ar Zigurda Konstanta īpatnējo un spilgto ceļu Latvijas mākslā un tās pētniecībā. Zigurds Konstants Latvijas mākslas procesu kopainā ir īpašs, jo, balstoties profesionāla ķīmiķa izglītībā, izvērsa mākslas zinātnieka praksi. Zinātnieka darbā tika skartas dažādas jomas: starptautisko sakaru attīstība, informācijas aprite, jaunāko tehnoloģisko ierīču izmantošana, laikmetīgu digitālo tehnoloģiju ieviešana muzeja praksē un zinātnisko pētījumu publicistikas pieejamības nodrošināšana Latvijas muzeju apvienībai, radot mākslas nozarei būtisko izdevumu Doma.
Zigurds Konstants sākotnēji vēlējies kļūt par arhitektu, tomēr 1955. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas nozari (tagad LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte).
Pēc studijām Zigurds Konstants strādāja Rīgas Porcelāna fabrikā, kur iepazina gan ražošanas procesu, gan spilgtas Latvijas lietišķās mākslas personības. Šajā vidē viņš sastapās ar keramiķiem, tēlniekiem un māksliniekiem, kuru radošā atmosfēra būtiski ietekmēja viņa turpmāko interesi par porcelāna vēsturi. Tēlnieks Mārtiņš Zaurs rosināja Zigurdu Konstantu pievērsties Rīgas porcelāna pētniecībai – tēmai, kas vēlāk kļuva par vienu no viņa nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijas mākslas vēsturē.
XX gadsimta 50. gadu beigās Zigurds Konstants ieņēma atbildīgus inženiera amatus gan nozares pārvaldē, gan Porcelāna un fajansa fabrikā, piedalījās arī starptautiska mēroga projektos, piemēram, Maskavas metro stacijas Rižskaja porcelāna flīžu noformējuma tapšanā. Tomēr 1959. gadā politisku un profesionālu apsvērumu dēļ viņš darbu rūpniecībā pameta.
No 1960. gada Zigurds Konstants savu profesionālo ceļu turpināja zinātnē – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā. Viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju, vēlāk ieguva habilitētā doktora grādu, kļuva par profesoru un valsts emeritēto zinātnieku. Paralēli darbam eksaktajās zinātnēs Zigurds Konstants arvien aktīvāk pievērsās mākslas vēstures pētniecībai.
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs Zigurds Konstants bija kopš 1984. gada, vēlāk kļuva par tās vadītāju.
"Viņa monogrāfiskie pētījumi par Maiju Tabaku, Jāni Pauļuku, Ausekli Baušķenieku, Georgu Šenbergu ir veikti ar apbrīnojamu zinātnisku iedziļināšanos un precizitāti. Zigurda Konstanta devums latviešu mākslas vēstures pētniecībā ir būtisks un augstu vērtējams," piemiņas vārdos raksta LNMM direktore Māra Lāce. Zigurda Konstanta publikācijas regulāri parādījās galvenajos Latvijas kultūras un zinātnes izdevumos, kā arī latviešu diasporas presē.
1995. gadā Zigurds Konstants sāka strādāt Latvijas Mākslas muzeju apvienībā, izveidoja un vadīja tās Datoru centru, kas kļuva par pamatu digitālai informācijas uzskaitei, pētniecībai un publikāciju sagatavošanai. Šajā laikā viņš bija arī izdevuma Doma galvenais redaktors un veidoja to par nozīmīgu platformu mākslas zinātnes attīstībai.
Zigurds Konstants aktīvi piedalījās arī izstāžu, tostarp nozīmīgo ekspozīciju Staļina ēna, I Vispārējā latviešu mākslas izstāde un Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910–1935, organizēšanā Latvijā un ārvalstīs.
Atvadīšanās no mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta notiks 3. februārī plkst. 11 Rīgas krematorijas lielajā atvadu zālē.