Latvijas Olimpiskā komiteja pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē pārstāvēs Latviju arī Kultūras olimpiādē, uz Milānu vedot Liepājas teātra izrādi Latviešu raķetes.
Režisora Regnāra Vaivara iestudējums Milānas Teatro Lirico Girogio Gaber tiks rādīts šovakar, 7. februārī plkst. 18, tikai dienu pēc olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas. Lai izrāde būtu pieejama arī starptautiskajai auditorijai un olimpisko spēļu viesiem, tā tiks titrēta gan angļu valodā, gan itāļu valodā.
Izrādes Latviešu raķetes vizītkarte:
- Pirmizrāde notika Liepājas teātrī 2024. gada 17. februārī.
- Režisors – Regnārs Vaivars. Lomās: Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis. Režisora asistents – Mārtiņš Kalita; scenogrāfs – Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane; horeogrāfs – Regnārs Vaivars; gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis; video mākslinieks – Dainars Albužis.
- Latviešu raķetes ir izrāde reizē par Latvijas bobsleja vēsturi, konkrētu personību – kamaniņu sporta treneri Rolandu Upatnieku (1932-1994), bet reizē arī par latviešu gara spēku, sīkstumu un spēju izšķirīgos brīžos saliedēties kā tikko no krāsns izņemtam rudzu maizes klaipam ar nevainojami daiļu plūdlīniju. Režisors izrādē skaisti apspēlē abras un boba līdzību, minot, kas tiem zeļļiem varēja dot tādu spēku un uzrāvienu.
- Režisors Regnārs Vaivars, intervējot 21 bobslejam tuvu stāvošu personu, veidojis savu skatījumu uz notikumiem. Savu izrādi režisors ir nosaucis par dokumentālu varoņeposu: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – Lāčplēšiem – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs. Tas sasniegums ir unikāls tādā ziņā, ka četru gadu laikā no pilnīgiem iesācējiem, bez trases, bez kamaniņām viņi ieguva olimpiskās medaļas. Tas četru gadu laikā. Nekas tāds ne pirms ne pēc nav noticis. Kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks laikā, kad Latvijas bobsleja vēl nebija, pilnīgi tukšā vietā radīja PSRS bobsleja izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Viņš arī panāca, ka bobsleja kamanas tika ražotas Latvijā (rūpnīcā VEF). Šie bobi izraisīja revolūciju pasaules bobslejā – kamanas, ko visā pasaulē sauca par raķetēm."
- Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".
- Viens no Latviešu raķešu komandas prototipiem ir bobslejists Zintis Ekmanis.
- "Tā galvenā ideja bija uztaisīt [bobu], cik vien maziņu var, lai gaisa pretestība būtu pēc iespējas mazāka. Apsēdināja [Jāni] Ķipuru un [Aivaru] Šnepstu – viņi tolaik bija pirmais numurs –, novilka viņiem apkārt tā, lai tikai spētu iesēsties un rokas pakustināt, un sāka būvēt ar bolīdu. Parasti tā nav, parasti sāk ar rāmi un tad apaudzē apkārt. Bet šeit pa priekšu uzbūvēja to "raķeti", tad aizveda uz VEF un pateica inženieriem: tagad salieciet visu iekšā! Tas, ko VEF inženieri izdarīja, bija ģeniāli. Tie bija ģeniāli risinājumi." (Lsm.lv. 16.02.2024.).
- Izrāde tikusi nominēta balvai Kilograms kultūras kategorijā Teātris 2024. gada pavasara balsojumā. Izrāde nominēta 2023./2024. sezonas Spēlmaņu nakts balvai 5 nominācijās: Gada lielās formas izrāde, Gada režisors (Regnārs Vaivars), Gada aktieris (Mārtiņš Kalita), Gada scenogrāfs (Valters Kristbergs), Gada gaismu vai video mākslinieks (Mārtiņš Feldmanis).
- Izrādes video kadros ar autora atļauju izmantoti fragmenti no Gunāra Bandēna dokumentālajām filmām Latviešu gambīts, Aiziet un Sveicināts, BOB!
- Izrāde saņēma Skatuves naglu kā Gada labākā izrāde 2023./2024. gada sezonā.
Aizvedīsim vēlreiz šos vīrus
Pārliecība par to, ka nekas nav neiespējams un ka būtu tikai loģiski, ja Latviešu raķetes startētu arī olimpisko spēļu Kultūras olimpiādē, pieder Liepājas teātra aktierim Kasparam Kārkliņam: «Ideja par to, ka Latviešu raķetes ir jāaizved uz ziemas olimpiskajām spēlēm man radās dienu pēc pirmizrādes, skatoties bobsleja sacensības. Un te nu mēs esam – gada labākā izrāde tiks spēlēta olimpiskajās spēlēs». Diena.lv ar jautājumu «kā jūs šobrīd jūtaties – kā aktieris vai sportists?» notver aktieri īsi pirms izlidošanas uz Milānu. «Sajūtas ir interesantas. Protams, kā mākslinieks, bet mēs ar mūsu brīnišķīgo izrādi braucam uz lielo sporta notikumu. Centīšos maksimāli iegūt sajūtas no sporta pasākuma un brīnišķīgi pavadīt laiku arī teātrī. Ir ļoti laba, pacilājoša sajūta,» Kaspara Kārkliņa sejā ir lasāmas priecīgi cerīgas gaidas.
«Visi apstākļi noveda pie tā, ka viņi visi [latviešu sportisti] tur bija, bet Rolanda Upatnieka fenomenu nav iespējams izskaidrot – kā tāds vīrs tieši tajā brīdī tur radās. Tas ir prātam neaptverami. Viņš to izdarīja ar īstajiem cilvēkiem, kuri varēja to celt un panest. Viņa režīmu un prasības normālam, standarta cilvēkam nebija iespējams izturēt. Kā četru gadu laikā tehniskā sporta veidā, kur ir ne tikai sportisti, bet arī tehniskie cilvēki – inženieri, var panākt tādus sasniegumus?! Tas ir vienkārši neiespējami! Tā ir mūsu vēsture,» iespaidots ir aktieris Armands Kaušelis. «Režisors radīja tādus apstākļus izrādes tapšanas laikā kā bobslejistiem. Lai katrs saprot, kā grib, bet mēs izgājām diezgan daudz kam cauri, lai šī izrāde notiktu» – Kaušelis neslēpj, ka arī režisors nav atstājis aktierus bez krietnas iesvīšanas un sevis pārvarēšanas.
"Īstenosim savu sapni tāpat kā Upatnieks ar savu komandu: aizvedīsim vēlreiz šos vīrus tur, kur viņi jau bija – uz olimpiskajām spēlēm. Viņi to ir pelnījuši," saka aktieris Sandis Pēcis.
Viņš nevar citādāk
Sarežģīto Rolanda Upatnieka lomu ar amerikāņu kalniņu cienīgām dvēseles virāžām izrādē izdzīvo aktieris Mārtiņš Kalita. Brīdi pirms izlidošanas uz Milānu aktieris saka: "Ir sajūta, ka tikai tagad mēs šo izrādi izlaižam. Tāpat kā Upatniekam, kuram mērķis bija medaļas olimpiskajās spēlēs. Mēs arī esam piepildījuši viņa sapni. Viņa enerģija ir ar mums. Ir patīkami, ka nonāksim tur, kur ir viņa vide, uz kuru viņš mērķēja un tiecās. Viss saslēdzās." Vaicāts, kas, viņaprāt, ir Rolanda Upatnieka iekšējā drāma, aktieris atbild: "Viņš zina, ka daudzi viņu nesapratīs, bet viņš nevar nedarīt. Viņš nevar citādāk. Viņš nevar iet pret sevi. Iekšējā vēlme viņā iekšā ir tik liela, ka viņš nevar sevi apslāpēt. Tas viņu dzen uz priekšu. Upatnieks zina, kurš ķēdes posms komandā viņš ir, un to pašu viņš zina arī par citiem."
Dzelži un sirds, sviedri un godaprāts, spīts, pašlepnums, kas nepazīst kompromisus – Regnārs Vaivars ar radošo komandu un aktieriem runā ne tikai par kamanu, bet arī sportistu dvēseles virāžām – ļoti sarežģītām izvēlēm un lēmumiem. Šī ir izrāde, kur Liepājas teātra lielā zāle ir pilna ar vīriem un zēniem, kuru klātbūtne izrādei piešķir reālu sporta spēļu sajūtu, un brīžam šķiet, ka no enerģijas uz skatuves un zālē sāks cilāties teātra jumts. Cerams, ka vēl vairāk piepildīsies Teatro Lirico Girogio Gaber arī milzīgā zāle (1400 vietas), un arī starptautiskā publika spēs pieslēgties šim mūsu dziļi patriotiskajam, bet reizē arī vispārcilvēciskajam stāstam.
Lai šaubīgos atnākt iedrošina mūsu kritiķu vērtējums: "Patiešām apbrīnojami, kā Liepājas teātra kolektīvs iemieso tādas mūslaikos apšaubītas vērtības kā vīrišķība un patriotisms, nekļūstot banāls vai patētisks" – teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska
(KDi, 23.03.2024.). "Latviešu teātra pēdējo gadu kontekstā Regnāra Vaivara iecere konceptuāli sasaucas ar Valtera Sīļa futbolam veltīto izrādi Uzvara ir mirklis Valmieras Vasaras teātra festivālā (2020) un šajā sezonā tik tikko Toma Treiņa Valmieras teātrī iestudēto izrādi Daliņš. Līdzīgi kā Aigara Graubas filmā Sapņu komanda 1935 (2012), arī šo skatuves darbu tapšanas iemesls ir vispārzināms, vēsturisks sasniegums sportā, ap kuru tiek būvēta luga vai kinoscenārijs. Faktiski šādos gadījumos skatītājs jau iepriekš zina kulmināciju, bet izrāde parāda ceļu uz to un visbiežāk arī ieskicē to, kas notika vēlāk.
Latviešu raķetes ir stāsts par kolektīvu sasniegumu, kura virzītājspēks ir bobsleja treneris Rolands Upatnieks – līderis, kas ar skarbām metodēm panāk to, ko no viņa īsti neviens negaida, taču lielākos panākumus viņš izbaudīt nevar, jo gan pats savu rakstura īpašību, gan apkārt valdošo intrigu dēļ ir nobīdīts malā» – teātra kritiķis Atis Rozentāls (Kroders.lv. 28.02.2024.).
Latviju Kultūras olimpiādē pārstāv arī tēlnieks Kristaps Pētersons (zināms kā Straumes tēlu skulptors). Viņš piedalījās starptautiskajā ledus skulptūru festivālā, kas notika no 23. – 25. janvārim.