Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Kas strinkšķina tavas stīgas?

Hieronīms Boss saistībā ar 500 gadiem kopš aiziešanas – cerams, ne gluži ellē – nu ir izpētīts līdz pēdējam neradījumam un piedzīvo daudzpusīgu piemiņas gadu, sākot no gleznu projekcijām Hertogenbosas tirgus laukumā līdz skrupulozai starptautiskas komandas zinātniskajai izpētei

Gadsimta izstāde – tā britu laikraksts The Guardian nodēvējis nīderlandiešu viduslaiku mākslinieka Hieronīma Bosa (1450– 1516) izstādi. Kas noticis, ka prestižais britu laikraksts, kuru nenosauksi par lētu sensāciju meklētāju, mudina "lēkt lidmašīnā" un doties uz Hertogenbosu, Nīderlandes pilsētu 80 km attālumā no Amsterdamas, tūlīt pat?

Pārdrošais sapnis – dabūt "visu Bosu"

Hertogenbosā līdz 8. maijam ir skatāma jebkad lielākā Hieronīma Bosa retrospekcija – Hieronīms Boss – ģēnija vīzijas/Jheronimus Bosch Visions of genius, kurā spēkus un resursus apkopojuši ap 20 pasaules muzeju, to vidū tādi milži kā Luvra Parīzē, Prado Madridē, Venēcijas Mākslas akadēmija, Metropolitēna mākslas muzejs Ņujorkā, Nacionālā mākslas galerija Vašingtonā u. c. Ziemeļbrabantes muzeja direktora Šarla de Moija pārdrošais sapnis bijis savā mazajā muzejā sapulcināt vienkopus ikvienu saglabājušos Bosa darbu, lai kurā pasaules malā tas arī atrastos. Izstādes laikā muzejs strādā septiņas dienas nedēļā no pulksten deviņiem līdz deviņpadsmitiem. Skaidri redzams, ka muzejs pirmoreiz uzņem tik daudz cilvēku – četri garderobisti raujas vaiga sviedros.

Muzeja direktoram izdevies iegūt 20 no pasaulē zināmajām 25 Bosa gleznām un 19 no viņa 25 zīmējumiem. Bosa darbu satikšanās svētku nelielo "boikotētāju" procentu veido, piemēram, Madrides Prado muzejs. Aizdot Hertogenbosai Bosa hrestomātisko gleznu Pasaulīgo prieku dārzs, vienu no saviem galvenajiem tūristu magnētiem, ir bijis pāri muzeja spēkiem. "Tas būtu kā piezvanīt Rijksmuseum un palūgt tam aizdot Rembranta darbu Naktssardze," situāciu asprātīgi raksturo Maevs Kenedijs (Guardian, 21.10.2015.). Par šo faktu skumt nevajadzētu, jo izstādē skatāms gandrīz identisks Bosa darbnīcas mācekļa Pasaulīgo prieku dārza atdarinājums. Un Pasaulīgo prieku dārza vietā Prado muzejs ir atsūtījis Bosa Siena vezumu – triptihu, kas 450 gadu laikā pirmoreiz šķērsojis Spānijas robežas.

The Guardian žurnālists uzteic Ziemeļbrabantes muzeja direktora Šarla de Moija rīcības plānu. Apmaiņā pret unikālajiem darbiem viņam nebija nekā, ko dot pretī. Tāpēc direktors izlēma lielajiem pasaules muzejiem piedāvāt zināšanas. Tika izveidota Nīderlandes sponsorēta starptautiska prominentu mākslas zinātnieku, restauratoru un kuratoru grupa, kas piecu gadu garumā veica rūpīgu izpēti (plašāk – boschproject.org). Rezultāti apkopoti divos apjomīgos sējumos. Pētījuma gaitā zinātnieki apšaubījuši dažu līdz šim Bosa otai piedēvēto gleznu autorību, un otrādi – ir arī jaunatklājumi.

Cikos jums sākas izstāde?

Pie stacijas dedzīga sieviete jau pēc sejas atpazīst potenciālos izstādes apmeklētājus un spiež rokās bukletiņus. Viņa apstulbina ar jautājumu: "Cikos jums sākas izstāde?" Kad esam spiestas pasūtīt biļetes uz aiznākamo dienu un braukt vēlreiz, viņas jautājums kļūst saprotams. Ja noteikti gribas redzēt izstādi, biļetes jārezervē internetā un jāierodas precīzi savā laikā.

Līdz pazīstamākajām Bosa gleznām, galvenokārt triptihiem, ir jāizstāv rinda. Šo neērtību izstādes veidotāji atmaksā ar iespēju burtiski piebāzt degunu pāris centimetru attālumā no gleznas un izpētīt neskaitāmās sīkās detaļas, ko blīvā musturā noaudusi Bosa mežonīgā fantāzija, par kuru viņu "oficiālie" sirreālisti Renē Magrits un Salvadors Dalī varētu tikai apskaust.

Izstāde ir smalkjūtīgi iekārtota. Darbi ar mazām lampiņām izgaismoti no apakšas. Izstāžu zālē ir patumšs, teju kā kurmja alā. Nekas nespīd un neatspīd, gleznas ir vienādi labi uztveramas no visiem redzes leņķiem. Izstādē neiegūtos oriģinālus projicē uz sienas, tuvplānā tiek pievilkti arī citu darbu fragmenti.

Instrumenti – moku rīki

Hieronīms Boss, īstajā vārdā Hieronīms van Ākens, dzimis ap 1450. gadu Hertogenbosā Ziemeļbrabantē. Precīzu ziņu par Bosa dzīves datiem nav. Viņš nav atstājis ne vēstules, ne dienasgrāmatas. Pasaules kultūras kontekstā Boss ir Fransuā Rablē, Botičelli, Leonardo da Vinči, Roterdamas Erasma un Kopernika laikabiedrs. Hieronīms Boss ir viena no mīklainākajām personībām mākslas vēsturē. Kas īsti ierosinājis viņa iztēli, un kāds bijis viņa savdabīgo darbu vēstījums – uz šo jautājumu joprojām var tikai neziņā pašūpot galvu, kā to intervijā The Guardian dara muzeja direktors Šarls de Moijs: "Tas joprojām ir liels jautājums." Bosa matojuma apzināšanu apgrūtina arī tas, ka viņš savas gleznas nav datējis un ne vienmēr ir parakstījis.

Bosa gleznu pamattēmas – kārdināšana, grēks un tiesāšana. Viņa visvairāk nosodītais grēks – iekāre. Ja ellei kaut kā ir jāizskatās, tā tiešām varētu būt tāda, kādu mums to rāda Boss. Dažādas radības un neradījumi rāpo, lien, lido, jāj uz visām pusēm kā murgā, no kura nevar pamosties. Cits citu pa pusei ierijuši, pa pusei – atvēmuši. "Radības kronis" cilvēks sēž kails uz naža spala, kādu sievieti velns strinkšķina kā arfu utt. u. t. jpr. Un tam visam pa vidu pēkšņi – Jēzus bērns ar staigulīti un spēļu dzirnaviņām rokās – tīrs, skaidrs, reālistisks, pat maigs darbs. Kritušie eņģeļi cilvēki nebeidzamā septiņu un vairāk grēku riņķa dancī.

Mākslinieka daiļrade ir analizēta no psihoanalīzes skatpunkta, viņa fantastiskais dēmonisms saistīts gan ar viņa slimo psihi, gan narkotiku izraisītām halucinācijām. Citi iespējamie skaidrojumi tiek meklēti alķīmijas, astroloģijas un kristietības simbolikā, arī folklorā – parunās, sakāmvārdos, ticējumos – un renesanses laikā tautā populārajās dziesmās un dzejoļos. Bosa fantastisko izdomu varēja rosināt arī viduslaiku bestiāriju ilustrācijas un rokrakstu sākumburtu vinjetes.

Īpaša loma Bosa darbos ir mūzikas instrumentiem. "Triptiha Pasaulīgo prieku dārzs elles atveidojumā mūzikas instrumentu koncentrācija ir tik liela, ka pazīstama arī ar nosaukumu Muzikālā elle. (..) Boss mūzikas instrumentus atveidojis kā moku rīkus, ar kuriem tiek sodīti ellē nonākušie. (..) Darbos Muļķu kuģis un triptihos Svētā Antonija kārdināšana, Pastarā tiesa un Siena vezums lauta atklājas kā kārdināšanas priekšmets" (Elīna Adamaite. Mūzikas Saule, 2002, nr. 4).

Boss patiesībā ir visīstākais Lieldienu stāsts. Viņš cilvēku ievieto krustcelēs un līdz nelabumam tieši pajautā: kurā triptiha daļā tu vēlies atrasties – dzīvot tumsā vai gaismā? Kas tevi dancina? Kas strinkšķina uz tavām stīgām?

Manas atbildes pagaidām nav man glaimojošas, un pienāk brīdis, kad ātrāk gribas atrast "exit", tikt dienasgaismā un mierināt sevi ar īstu pasaulīgo prieku – Hertogenbosas tipisko kūku – nepieklājīgi lielu veidojumu, kas sastāv no dzīva putukrējuma biezas kraukšķīgas šokolādes mājiņā.

Izstāde
Ērts maršruts: no Rīgas ar lidmašīnu līdz Eindhovenai. Pēc tam ar vilcienu
Biļešu rezervācija: tickets.hnbm.nl
Piemiņas pasākumu programma: bosch500.nl

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja