Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Iepazīstina ar Dejas balvas 2019 žūriju

Atzīmējot Dejas balvas darba pirmo pusgadu, Latvijas Dejas informācijas centrs (LDIC) piedāvā noskatīties video, kas iepazīstina ar žūrijas deviņiem dejas ekspertiem – Regīnu Kaupužu, Guntu Bāliņu, Marianu Butkēviču, Gunti Spridzānu, Ingu Raudingu, Ramonu Galkinu, Andri Kačanovski, Aldu Skrastiņu un Gintu Baumani, informēja balvas pārstāve Daina Tabūna

2017. gadā Latvijas Dejas informācijas centrs (LDIC) sadarbībā ar Kultūras ministriju nodibināja Dejas balvu, kas pirmo reizi tiks pasniegta 2019. gada aprīlī par sasniegumiem 2017. un 2018. gadā.

Žūrijā pārstāvēti visi dejas žanri, kuros strādā profesionāli horeogrāfi – balets, laikmetīgā deja, mūsdienu deja un skatuviskā tautas deja. Žūrijas vērtējumam šajā pusgadā piedāvāti 14 dejas darbi, kas aptver visus 4 žanrus (ar sarakstu iespējams iepazīties http://dance.lv/category/dejas-balva/balvai-pieteiktie-darbi/).

Dažādo dejas žanru eksperti skatās un kopīgi analizē visu dejas nozarē redzēto, jo viens no LDIC mērķiem ir veidot kopīgu telpu visiem dejas māksliniekiem Latvijā – lai auglīgās un savstarpēji iedvesmojošās sarunās un notikumos tiktos dažādas paaudzes, dejas tradīcijas, tautības, kustības un dzīves stili.

Tiekoties sēdē, Dejas balvas žūrijas eksperti secināja, ka pirmajā pusgadā gūts vēl pavisam neliels ieskats par Latvijas dejas jomā notiekošo – kas aktuāls, kas sācis stagnēt, kādas ir sāpīgākās problēmas, par ko nepieciešams satraukties.

Žūrijas komisijas priekšsēdētāja, baleta horeogrāfe un repetitore Regīna Kaupuža  atzina, ka darbs žūrijā pierādījis, ka iedziļināšanās redzētajā visbiežāk iet daudz tālāk par personisko “patīk” un “nepatīk”, ar ko saskaras ikviens, vienkārši skatoties izrādes vai piedaloties notikumos. Šī pieredze savukārt izvirzījusi nākamo problēmjautājumu – kā noteikt, kuri darbi var un kuri nevar pretendēt uz Dejas balvu. Kur ir tā trauslā robeža, kad iespējams jau runāt par mākslas faktu?

Laikmetīgās dejas pārstāve, pedagoģe un horeogrāfe Ramona Galkina uzsvēra to, ka žūrijas galvenā misija ir ieraudzīt, analizēt vai pievērst sabiedrības uzmanību būtiskiem notikumiem: “Vispirms mums būtu jāapzina dejas lauks kopumā. Mēs vēl nemaz nezinām, kas var parādīties. Un droši vien jāmēģina nepārdzīvot to, ka izrādes ne vienmēr ir tik kvalitatīvas, kā gribētos. Mums vienkārši ir jārezonē par to, kas ir, ko redzam”.

Mūsdienu dejas pārstāvis, horeogrāfs un dejotājs Guntis Spridzāns atzina, ka ļoti interesanta bijusi pirmā pusgada pieredze, skatoties un vērtējot citus dejas žanrus, bet tas arī rada nepieciešamību tuvāk iepazīt šo žanru specifiku, satikties ar pārstāvjiem. Taču jo īpaši Guntis Spridzāns vēlējās runāt par problemātisko situāciju hiphop kultūrā. Šī kustība Latvijā, lielā mērā pateicoties Edmundam Veizānam, ir ārkārtīgi populāra, tajā strādā izglītoti un profesionāli horeogrāfi, taču ir ļoti maz profesionāli vērtējamu izrāžu, kaut gan Dejas balvai ir īpaša kategorija mūsdienu dejai. 

Žūrijas eksperti atzina – viņu uzdevums ir turpināt sekot mūsdienu dejas procesiem un novērtēt, ja manāmas kādas pārmaiņas mākslinieciskās kvalitātes un izaugsmes virzienā. Dejas balvas žūrijai vērtēšanas periodā pamanot un atzinīgi novērtējot esošos sasniegumus, mūsdienu dejas kustības atzarā arī varētu rasties interese izvirzīt sev augstākus mērķus un pacelt varēšanas latiņu.

Tāpat arī tika secināts, ka aizvadītajos gados ārkārtīgi reti tiek publicētas recenzijas gan par notikumiem mūsdienu dejā, gan par tautas deju kolektīvu koncertiem ārpus Dziesmu un deju svētkiem. Laikmetīgās dejas pārstāvis, horeogrāfs Andris Kačanovskis uzsvēra: “Mums kā žūrijai ir svarīgi, lai skatuvisko tautas deju ansambļu vadītājiem ir motivācija piedalīties vērtēšanā un līdz ar to nozares attīstībā.” Latvijas dejas dzīvē ieinteresētie tiek aicināti paust viedokli par pieredzēto LDIC mājas lapā Dance.lv, kas turpinās arī regulāri informēt par aktualitātēm žūrijas darbā.

Noslēdzot diskusiju, Guntis Spridzāns uzsvēra: “Man tiešām rūp tas, lai skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā tiktu veidoti tādi uzvedumi, kas pieprasa plašāku domāšanu un kontekstu. Lai nebūtu tikai fragmentārā domāšana.” Par to, ka arī no maziem, atsevišķu deju numuriem iespējams radīt mākslinieciski vienotus un mērķtiecīgi virzītus uzvedumus, vienojās visi klātesošie.

Žūrija pagaidām strādājusi tikai sešus mēnešus, un potenciālie pretendenti bieži vēl nav pietiekami informēti par iespēju pieteikties Dejas balvai. Tāpēc gan žūrijas locekļi, gan LDIC pārstāvji ir gatavi pamanīt katru ievērības vērtu notikumu, rosinot arī horeogrāfus nebaidīties pieteikt savus oriģināldarbus žūrijas vērtēšanai. Galvenais priekšnoteikums ir oriģināls horeogrāfa darbs – dejas iestudējums (izrāde) vai koncertuzvedums (uz Dejas balvu nevar pretendēt vienkārši deju koncerti vai vienas dejas horeogrāfija). Nav nozīmes, vai izpildītāji ir profesionāļi vai amatieri, svarīgs ir tikai iestudējuma vai uzveduma ietvars, koncepcija, mākslinieciskais risinājums un oriģinalitāte.

2019. gada aprīlī paredzēts pasniegt balvas arī žanrus vienojošās kategorijās. Grūti ierāmējamās, bet atzīmēt vērtās parādības žūrija varēs izcelt kategorijā Pārsteigums dejas mākslā. Pedagogi, pētnieki, komponisti, scenogrāfi, dramaturgi vai citi profesionāļi, kuri veicinājuši dejas mākslas attīstību Latvijā, tiks izcelti kategorijā Ieguldījums dejas mākslā. Tiks piešķirta arī balva par mūža ieguldījumu. Uz šīm kategorijām pretendentus var pieteikt arī biedrības, domubiedru grupas, organizācijas utt. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja