Jā, Dzintars Sodums pārtulkoja latviski XX gadsimta Bībeli. Nekad mana angļu valodas izjūta nebūs tik dziļa, lai es izlasītu Ulisu oriģinālā. No netikļu balsīm, ielās kas sauc, austs vecās Anglijas mirstamais auts, vai ne? Lielais Anonīms, Kurš ir šo planētu izvēlējies par Savu daiļrades namu un lingafona laboratoriju un raksta valodas tā, kā mēs rakstām dzejoļus un romānus, var būt apmierināts ar Saviem «laborantiem» - gan Mārtiņš Luters XVI gadsimta Vāczemē, gan Dzintars Sodums savā latvja trimdā abi bija tulkotāja vārda cienīgi.Tajā tulkošanas stadijā, par kuru zinu un varu liecināt, Sodums bija man īsti pa zobam. Kā mēs strīdējāmies lasīdami! Neesot motivācijas burtiski pārcelt to angļu red herring. Jā, latviski tas «neko nenozīmē». Pareizi, līdz 1960. gadam nenozīmēja!Bet tad nāca Sodums un iemācīja latvja siļķei sarkanus sānus! Var ņemt vārdus un «mācīt» tiem jaunas nozīmes! Nu, tā es kliedzu un vēl i dūri uzsitu galdā - bet šobrīd man nav, kur ieskatīties, un varbūt pats Sodums no «manas argumentācijas» jau paspējis atteikties, un es palieku jaņos! Viss var būt.Karstā Andalūzijas saule iespīdēja, sviedri straumītē skrien no pieres. Vai varbūt te vainīga pērnā saule, kas vakar tik pārliecinoši guldzēja mums no platkaklēm pudelēm? Vakar man vēl likās, ka drusciņ kaut ko jēdzu no spāņmēles, bet kolēģi klausījās manī - un smīnēja.Un tādēļ - lai slava tulkotājiem, Dieva «rakstvežiem», valodu kuģiniekiem, kas savās mūžgarajās odisejās ņem mūs līdz.
Lai slava valodu kuģiniekiem
Dzintars Sodums - latviešu Luters!!Tādu banālību es ierakstīju savā piezīmju grāmatiņā, kad biju līdz pusei izlasījis Soduma latvju tulkojumā iznākušo Džeimsa Džoisa romānu Uliss, Stokholmas Ziemeļblāzma, 1960. gads.Tas bija tulkojuma pirmais variants, un tulkotāja darbs esot turpinājies - visu atlikušo mūžu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.