Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Elpa aizraujas! Intervija ar grāmatas Latvieša cimdi autori Marutu Grasmani

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

3. janvāris, 2013, 10:55

līdzjutējs

Grāmata ir laba. Tikai Grasmanes kundzei ir viena neliela ķibele: viņai grūti atzīt arī citu izdarīto, piem. M.Slavas (viņas paveikto es netaisos apšaubīt). Tā deviņdesmito gadu sākumā I.Ziedonis Kultūras fonda Latviskās kultūras identitātes programmas ietvaros veidoja "Latvijas cimdu" karti, ar atsevišķu LTV raidījumu (rež. Ž.Jurjāne)kas varbūt pat atrodams arhīvos. Un Grasmanes kundze bija viena no daudzajām speciālistēm. Ja skatamies programmas komisijas sēdes protokolos, redzam, ka tieši pēc I.Ziedoņa ierosinājuma ar atbilstošām pavadvēstulēm no KF, Rokdarbu nodaļa RLMV tika aicināta apkopot šo gandrīz gatavo materiālu grāmatā. Bet vēlreiz paldies par grāmatu.

Atbildēt
1
5

2. janvāris, 2013, 23:03

senā

Esmu no tām "meitenēm", kas savulaik brauca līdzi Mirdzai Slavai zīmēt cimdu rakstus vienā no etnogrāfiskajām ekspedīcijām Latgalē.Tos cimdus, ko latgaliešu babiņas vilka ārā no savām šūplādēm varēja apbrīnot kā mākslas darbus. Vislielākā pateicība Marutai par tautas tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Atbildēt
9
0

2. janvāris, 2013, 17:39

Zane

N skaisti!

Atbildēt
0
0

2. janvāris, 2013, 13:56

Elīna

Brīnumaina grāmata! Visas sievietes, ko pazīstu, ir sajūsmā! Un iedvesmojas sākt adīt! Un jau ir sākušas.

Atbildēt
2
0

2. janvāris, 2013, 11:51

Prieks

Raksta autore tomēr par visu vari gribēja izspiest, ka neviens vairs negrib un neada. Es neadu, bet, piemēram, Draugos redzu brīnišķīgus cimdus, ko ada Latvijā. Lai veicas adītājiem!

Atbildēt
2
3

2. janvāris, 2013, 11:42

iiii

piederu pie tām, kas XZiemassvētku vecītim pasūtīja tieši šo grāmatu. tagad uz adatām stāv jauni cimdi, jo man patīk adīt etnogrāfiskos cimdus. visu cieņu autorei, ja nemaldos, tad skolām domātā grāmata adīšana ir vnk superīga, īapši pirkstaiņu adīšanas apraksts tur ir vienreizīgs. bet....man tomēr nepatika tā rakstu izvēle. it kā jau teikts, ka ņemts vērā raksta sacerēšanas principas, utt. ir nevajdzīgi praktiski vienādi raksti, kas atšķiras tikai ar krāsu vai noarukuma daļu. tāpat piemēram Taurupes un Cesvaines cimda raksts faktiski ir vienāds, atšķiras viena valdziņa košumiņš. bet gribējās pēc iespējas dažādākus rakstus, lai ir kur pavērties. un nav tiesa, ka nav jādomā ādot jau gatavu rakstu. ir gan!

Atbildēt
3
0

2. janvāris, 2013, 10:44

MARUTAI GRASMANEI- DOģiezs :)

Ik vieni Raksti, kas pastāv rakstveidā, rakstu zīmēs, ieausti, ieadīti, IEMARGOTI, APKĀRTĒJĀ RŪMĒ, mūsu neatsverama Bagātība, mantojums un pastāvēšanas Kods. Otri mūsu sirdīs, Visuma un ikviena paša kodolā. Eduards Smiļģis postulēja: skaidrību, vienkāršību, kaislību! :) Pirmos divus svītrojam nost,lai paliek KAISLĪBA, kuru pielietosim garīgi un miesiski! ( Ak, šausmas, ko tagad pateicu, bet riktīgi vien būs!) :)

Atbildēt
2
1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Ārpus aizspriedumu nospraustajām robežām © DIENA

Pārlaicīgas sarunas sakrālajā mūzikā © DIENA

Fokuss uz pieredzi un ziņkāri © DIENA

Smalka balansēšana © DIENA

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Koncertzāle Latvija ar vērienīgu koncertu svinēs piecu gadu jubileju

Ventspils koncertzāle Latvija kopā ar daudziem izciliem mūziķiem un komponistiem 27. jūlijā plkst. 18.00 vērienīgā un īpaši veidotā koncertā svinēs piecu gadu jubileju.

Vakar, 14:27

Dažādi panākumu veidi. Kannu kinofestivālā uzvar mūsdienu Pelnrušķītes stāsts

Pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās 77. Kannu kinofestivāls. Galveno balvu jeb Zelta palmas zaru/Palme d’Or amerikāņu aktrises un režisores Grētas Gērvigas vadītā žūrija pasniedza Amerikas neatkarīgā ...

Vakar, 12:43