Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Tik dziļi, cik vien iespējams. Intervija ar mūziķi Agatu Meļņikovu jeb Sign Libra

Agata Meļņikova jeb Sign Libra veido elektronisko mūziku pēc klasiskās mūzikas noteikumiem un vēlas sasniegt savu klausītāju dabiskā veidā.

Šonedēļ izziņoti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons pretendentu piecnieki, tāpēc tagad ir īstais laiks iepazīstināt ar māksliniekiem, kuriem nominantu vidū bija jābūt, bet nav. Ne tāpēc, ka žūrija būtu devusi zemu novērtējumu, bet tāpēc, ka viņu darbi vispār netika iesniegti izskatīšanai. Kāpēc? "Tā kā Zelta mikrofons orientēts uz Latvijā izdotiem albumiem, nebūtu visai organiski to attiecināt uz manu gadījumu, jo gan Sea to Sea, gan iepriekšējais darbs Closer to the Equator tapis bez jebkāda finansiāla atbalsta un tos izdevušas ārzemju izdevniecības. Man arī kā māksliniecei ar neatkarīgu garu labāk patīk strādāt, neņemot vērā ģeogrāfiskās robežas, kā arī ieinteresēt par savu radošo darbību dabiskā veidā," saka Agata Meļņikova, kura savu mūziku izdod ar segvārdu Sign Libra.

Pirmo reizi klausoties Sign Libra, patiešām nav svarīgi, vai kompozīcijas tapušas Latvijā vai jebkurā citā zemeslodes vietā, jo arī balss tajās izmantota kā instruments, nevis kaut ko stāsta kādā konkrētā valodā. Kaut elektroniski ar datoru veidota, Sign Libra mūzika skan tik dabiski, plūstoši un harmoniski, ka sajūtu, to klausoties, varētu salīdzināt ar lūkošanos uz kādu gleznu vai animācijas filmā, kuras tēlus māksliniekiem izdevies uzzīmēt tik ticami dzīvus, ka mēs nespējam tiem nenoticēt. Kam vēl nav plates, albumu var noklausīties Bandcamp un Spotify, un autore iesaka to darīt ar iekšējām austiņām, jo tad skanējuma dziļums būšot tāds, kādu viņa to savās mājās, lai netraucētu kaimiņiem, miksējusi: "Man bija svarīgi iekļūt cilvēkā, cik vien iespējams dziļāk." Plates skaņai gan ar austiņām nepietiks – tai ir jāpiepilda telpa. Tur ir gan ko skatīties, gan klausīties – dubulthipnoze.

Sign Libra albumu Sea to Sea pagājušā gada 30. decembra KDi numurā nosaucu par labāko bagātīgajā ierakstu klāstā un jau pavasarī to iekļāvu arī savā visu laiku labāko latviešu albumu apskatā Zibens pa dibenu, kas skan otrdienās Radio NABA. Ņujorkas ierakstu kompānijas RVNG Intl. izdotais albums Sea to Sea ir izpelnījies pozitīvas recenzijas vairākos mūzikas medijos (Pitchfork, Louder Than War, Loud and Quiet, Mūzikas Saule), un to kā nopietnu pretendentu uz gada labākā Latvijas albuma titulu apsprieda arī Austras balvas žūrija, bet sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem šī apbalvojuma piešķiršana atlikta. Tāpat, protams, tika atcelti arī ārzemju koncerti, kuros Sign Libra 2020. gadā bija jāuzstājas. Latvijā viņa ir uzstājusies biennāles RIBOCA1 atklāšanas koncertā Rīgā, Dirty Deal Audio seansā Liepājas Mākslas forumā, nepieradinātās mūzikas un mākslas festivālā Skaņu mežs, kas jau gadiem ilgi pazīstams kā skaņu mākslas baudītāju svētki, kas savus apmeklētājus iepazīstina ar kaut ko jaunu un svaigu, ko citur vēl nenovērtē.

Foto no personīgā arhīva

Sign Libra debijas minialbumu Closer to the Equator (2018), kura materiāls tika sarakstīts arī laikmetīgā baleta izrādei Latvijas Nacionālajā operā, laidusi klajā Tik dziļi, cik vien iespējams franču izdevniecība Antinote, kuras paspārnē ir arī latviešu duets Domenique Dumont. Agata ir arī vienīgā no Latvijas, kas 2017. gadā piecdesmit pretendentu konkurencē izraudzīta dalībai Red Bull Music Academy Monreālā, – tā bijusi ļoti vērtīga pieredze, lekcijās un meistarklasēs tiekoties ar izciliem mūzikas profesionāļiem.

Pseidonīma Sign Libra rašanās vēsture sākusies ar to, ka Agata pati ir Svari pēc horoskopa zīmes: "Fonētiski tāds plūstošs un patīkams manai ausij – tas tā burbuļo. Kā katrs cilvēks, es tiecos uz līdzsvarotību – kad rakstu mūziku, iedomājos, ka es to nedaru viena pati, jo kāds taču ir izdomājis arī sintezatora tembrus. Ir svarīgi paturēt iekšā sajūtu par to, kas tev ir devis iedvesmu, tāpēc līdz galam nevarētu teikt, ka tā ir mana mūzika. Labāk patīk teikt, ka tā ir Sign Libra mūzika – kā spēlējot grupā, kur es mācos komunicēt ar cilvēkiem un arī mācu cilvēkus komunicēt."

Vai mēģini iejusties arī klausītāja lomā?

Tas ir pašsaprotami, jo klausītājs ir neatņemama daļa, lai mūzika eksistētu. Kādu laiku pasniedzu solfedžo bērniem, un tas man arī kaut kādā ziņā ir palīdzējis mūzikas rakstīšanā. Novēroju bērnu uzvedību, mācījos saklausīt un komunicēt ar viņiem tā, lai veidotos abpusēji labvēlīgs uzskats par pasauli un dzīvi. Man patīk dažādas lietas analizēt un apskatīt no vairākām pusēm. Tas arī nāk no muzikoloģijas (Agata Latvijas Mūzikas akadēmijā studējusi mūzikas vēsturi un teoriju – U. R.): tev iedod skaņdarbu un liek par to pastāstīt – kāda ir melodija, kāda uzbūve, kāds bass un ar ko tas asociējas. Vesels stāsts veidojas. Arī ar cilvēku komunicējot, veidojas priekšstats par viņa individualitāti.

Man šķiet, ka tava mūzika ir ļoti sievišķīga. Vai, mūzikā klausoties, tas ir jāsaprot?

Paldies, man liekas, ka tas ir dabiski, jo esmu meitene. Es ievēroju sīkumiņus, kas var sagādāt baudu, – laikam tas ir saistīts ar to, ka tētis ir juvelieris, un tas ir ļoti skrupulozs darbs ar mikroskopu, viņam ir jāizgriež rotā zīmējums vai jānostiprina akmentiņš. Mūzikas rakstīšana ir tas pats, tikai ar netaustāmu materiālu – skaņu. Arī rakstot mūziku un skatoties datorprogrammā, kā caur mikroskopu var redzēt to detalizēti kā tādu kardiogrammu. Lai gan muzikāli mani ir iedvesmojuši skaņdarbi, ko lielākoties rakstījuši un producējuši vīrieši. Piemēram, astoņdesmito gadu popdziedātāja Sandra – tas drīzāk bija projekts, kur ēnā darbojās vīrietis producents.

Mišels Kretū, kuram bija arī Enigma.

Jā! Tādu paraugu pasaulē ir ļoti daudz – aiz dziedātāja, dziedātājas vai grupas veidola slēpjas zīmīgs producentu darbs.

Tāpat kā daudzi mūziķi, tu esi arī vizuālā māksliniece, un tas ir redzams tavos klipos. Bet klasiski izglītotiem mūziķiem bieži ar vizuālo gaumi ir tā, kā ir.

Iespējams, tas tā šķiet tāpēc, ka klasiskajai mūzikai, tāpat kā klasiskajam zīmējumam, ir savi stingri kritēriji, kas ieliek zināmos rāmjos. Taču arī klasiskais var būt diezgan daudzveidīgs savā iekšienē. Ir jāprot to saprašanu gaumīgi un asprātīgi izmantot praksē, lai vienmēr būtu radošs gaiss, ko elpot. Piemēram, veidojot Sign Libra klipus, paralēli savai fantāzijai guvu arī iedvesmu no dažādiem 80. un 90. gadu mūzikas videodarbiem, no kuriem aizguvu mazas vizuālās nianses kā tādas spēlējošas atsauces. Ir forši, ja skatītājs to var saredzēt vai arī asociē ar kaut ko savu.

Vai tu vēlētos uzrakstīt mūziku orķestrim?

Man būtu nogurdinoši darboties programmā Sibelius, pie tam orķestris nevarētu piedāvāt visus mani interesējošos tembrus, tā ka tik un tā vajadzētu piesaistīt sintezatoru. Tāpēc arī vārds "komponists" vienmēr licies pārāk skaļš attiecībā uz mani. Producents skan labāk, kaut gan dažiem rodas cits priekšstats par šo vārdu.

Bārdains, resns, ar cilindru un cigāru?

Jā, lielākoties cilvēki tieši šādi vizualizē šo vārdu, bet dažreiz es varu iekšēji iztēloties sevi arī tā!

Vai kādreiz ir tā, ka klausies mūziku un tev liekas, ka esi to dzirdējusi, bet patiesībā tā nav?

Ir bijis tā, ka savos sapņos dažreiz dzirdu kādu mūziku, ko pamostoties, protams, neatceros, bet, iespējams, vēlāk to arī uzrakstu, pašai nezinot, jo tā nosēdusies zemapziņā. Vai, piemēram, kad meklēju sintezatora tembrus mūzikas rakstīšanai, sastopu kaut kur jau dzirdētu skaņu, kas man kādreiz bērnībā ir sagādājusi patīkamas izjūtas. Ja ir kāda mūzika, kas mani iedvesmo, mācos no tās radīt līdzīgu noskaņu Sign Libra kompozīcijās.

Mūzika var kalpot arī kā terapija.

Kā jebkura terapija, mūzika var būt dažāda – atkarībā no tā, ko pats cilvēks vēlas no tās iegūt. Es klausos daudzveidīgu mūziku, kura ļauj sajust labvēlīgu ietekmi uz cilvēka dabu, piemēram, dzīves spēku ģenerējošu vai iekšēji nomierinošu. Arī kā mūzikas producentei man patīk orientēties dažādos stilos, lai tajos izpētītu šos terapeitiskos momentus. Ne velti ir dažādi mūzikas stilu un žanru savienojumi un arī citas mākslas jomas saplūst. Kā labu piemēru varētu nosaukt progresīvo roku, kas bāzējas uz klasiskās mūzikas noteikumiem, džezisku improvizāciju un konceptuālu vizuālo pusi. To arī ņemu par pamatu, un pa kripatiņai rodas kaut kas individuāls, ko varētu salīdzināt ar sava personiskā uzskata būvēšanu – tu ieklausies dabā, reliģijās, cilvēku viedokļos un jebkādās citās lietās.

Ir daudz visādu elementāru lietu, ko it kā māca reliģija, pasakot priekšā, ka tev nebūs nogalināt, zagt, melot, atriebties, būt alkatīgam. Kāpēc tas nav pašsaprotams?

Katram cilvēkam ir sava vēsture, un cēloņi var būt dažādi. Iespējams, tas arī ir atkarīgs no paša slinkuma, iedzītiem kompleksiem un neziņas, kur likt dusmas un kā pārvarēt bailes. Galvenā atbilde, manuprāt, ir pastāvīga vēlēšanās un cenšanās tiekties uz to izglītotāko un harmoniskāko.

Vai reliģija nav kā datora priekštecis, kas sniedz atbildes uz visiem jautājumiem?

Datoru un arī internetu var uzskatīt par mūsdienu paskata dievu, kas var sniegt atbildes uz visiem jautājumiem. Cilvēki var sastapties, atrodoties dažādās pasaules malās, virtuāli ceļot, izglītoties un patīkami pavadīt laiku. Kaut gan internets ir arī lauks, kas ar apokaliptiska satura ziņām un komentāriem mēģina iebaidīt cilvēkus, tomēr gribētos ticēt – lai lielākoties cilvēki pieturētos pie tādas harmoniskas dzīves plūsmas, kuru kaut kas tāds nevarētu ietekmēt. Es arī, būdama radošs cilvēks, kas nodarbojas ar neredzamām lietām, cenšos neveltīt savu uzmanību tāda veida manipulējošai informācijai un izturēties pret to ar daļu humora un skepticisma. Arī tagad, pandēmijas laikā, turos pie ierastās dzīves plūsmas, kuru nekas nevar ietekmēt – tā tek, kā tecējusi.

Kāda bija mana dzīve pirms sociālās distancēšanās, tāda tā ir arī tagad. Es mierīgi daru to pašu, un mani nekas netraucē. Agrāk biju liela tusētāja un pārāk ekstraverta (Agata bieži bija sastopama Vecrīgas krodziņā I Love You kā labu mūziku mīloša meitene ar iesauku Chabucca – U. R.), bet, kopš rakstu mūziku, sāku distancēties, un man patīk šī sajūta – neizšķaidīt enerģiju uz visām pusēm.

Vai pa pandēmijas laiku neesi uztapinājusi jaunu ierakstu?

Jaunu materiālu turpinu rakstīt, bet bija arī svarīgi šajā laika posmā realizēt visas radošās ieceres ar pašreiz aktuālo darbu, lai ar mierīgu sirdi virzītos uz priekšu. Kā vizuālo papildinājumu Sea to Sea mūzikai izveidoju no priežu zaru formām personāžus, kas līdzīgi koraļļveidīgām zemūdens radībām. Šis nelielais kosmiskā paskata jūras "ansamblis" piedalījās manis speciāli veidotajā muzikālajā performancē, ko nesen varēja vērot festivāla Eurosonic ietvaros.

Sign Libra albums Sea to Sea (2020), ko izdevusi Ņujorkas ierakstu kompānija RVNG Intl., ir izpelnījies pozitīvas recenzijas vairākos mūzikas medijos

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja