Mākslinieks sevi raksturo kā formālistu, kuram būtiska ir gleznas iekšējā uzbūve un formu savstarpējā līdzsvara precizitāte. Prieks par labi sakārtotu kompozīciju viņa praksē ir praktisks un gandrīz fizioloģisks – salīdzināms ar sajūtu, ko sniedz nevainojami piegriezts un uzšūts apģērbs. Gleznošanas procesā viņš tiecas panākt viegluma un miera stāvokli, kas rodas brīdī, kad katra forma ieņem savu vienīgo, īsto vietu kopējā struktūrā.
Izstādē eksponēti 35 darbi, kas tapuši laika posmā no 2009. līdz 2026. gadam. Tajā skatāmas eļļas gleznas uz audekla un koka, kā arī darbi uz papīra, izpildīti ogles un grafīta tehnikā, atklājot mākslinieka darbu tehnisko un materiālo daudzveidību.
Skatītājs sastopas ar klusajām dabām, portretiem, aktiem, pašportretiem un simboliski iekrāsotām figurālām kompozīcijām, kur līdzās jaunākajiem darbiem iezīmējas arī agrāki, nozīmīgi posmi mākslinieka radošajā attīstībā. Darbu kopums veido vienotu, nosvērtu stāstu par melanholiju, uztveres jutīgumu un formālu precizitāti, kas raksturīga mākslinieka rokrakstam.