Foto: Publicitātes foto

Iznācis žurnāla Latvju Teksti jaunākais numurs

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

16 komentāri

14. februāris, 2014, 7:44

Valdis Felsbergs

Satori.lv galīgi aptracis: kļuvis par grafomānes Košeļevas personīgo blogu. Bet kārtējā viņas vienveidīgajā apziņas plūsmā ir šāda doma, ne jau nu viņas oriģinālā, bet, manuprāt, patiesa: "Ja grāmata mūs neapveltī ar dūres sitienu pa galvu, kālab tādu vispār lasīt?" Tomēr no personīgās u.c. pieredzes varu teikt, ka latvju lasītājs un vēl jo vairāk "autoritātes" no šādiem sitieniem bēg kā no mēra: viņiem tikai košeļevas da zebrus padod.

Atbildēt
4
1

21. februāris, 2014, 12:01

Valdis Felsbergs

"Lai kā man kristu uz nerviem felsbergs (..) piekrītu" Tāpēc jau arī krīt uz nerviem, ka viņš vienmēr saka, kā ir: lai kā gribētos nepiekrist, jāpiekrīt vien ir.:)

20. februāris, 2014, 12:44

santaniko

Lai kā man kristu uz nerviem felsbergs, šī laikam ir vienīgā reize, kad šim personāžam piekrītu - satori kaut kas laikam sajucis, īsā laika posmā košeļevas grafomāniskie teksti publicēti it kā tas tiešām būtu viņas blogs.

15. februāris, 2014, 16:41

Skaisle

Valdiņ, bet pārmaiņas pēc izlasi kādu citu labu grāmatu, ne tikai savus šedevrus paštīksmei. Vispār - dari kā gribi. Laikam jau vientuļš esi un slēp sevī dziļāku traģiku,kā var nojaust. Nu es to tā iedomājos, kad tu par to onanēšanu. Tagad taču visur rakstaacik dziednieciski ir otru glāstīt, bučot, kaut vai izmasēt nogurušas kājas pēc sporta. Jo Tu jau laikam nestrādā.

15. februāris, 2014, 12:54

Valdis Felsbergs

"Pastāsti kādu labu grāmatu Tu lasi" Stāstu krājumu "Прокол" maketā pēdējo reizi pārlasu. Iesaku, martā būs veikalos! "kādas literāras apceres?" Protams, redaktores priekšvārdu arī pārlasu un saskaņoju izmaiņas. "Lūk. Seksīgu pēcpusdienu:))" Bez šaubām: onanēju tak.

15. februāris, 2014, 12:47

Skaisle

Valdiņ, es ne vienmēr pie viena vienīgā kompja tieku, kur man par daudziem sapņot. Pastāsti kādu labu grāmatu Tu lasi, kādas literāras apceres? Es sāku lasīt par vācu Bucherpreis 2014. Viņiem gada sākumā izvirza kandidātus un tad var gada laikā gari un kārtīgi izspriesties un rīko visādus lasījumus un tekstu analīzes un ko tik visu vēl nē. Vispār interesanti. Vienbrīd iedomājos - būtu forši būt literatūrkritiķim, bet tad atkal padomāju - nē, iedomājies , cik daudz jālasa un jāanalizē tas,kas pašam nemaz nepatīk, neinteresē. Lūk. Seksīgu pēcpusdienu:))

15. februāris, 2014, 9:32

Valdis Felsbergs

Redzi, plusiņi zem Tavas gudrības vairojas, tātad lasa jau gan vēl kāds šo rakstu un/vai diskusiju (ja, protams, tā neesi Tu pati, kas skraida pie dažādiem datoriem, sevi plusiņojot).

14. februāris, 2014, 11:14

Skaisle

Kā Tu saproti Valdiņ, visi jau sen ir aizgājuši un visticamāk,ka es esmu vienīgā,kura vēl lasa Tavu rakstīto. Lūk. Nu ko - nu tad seksīgi Tev. Jo par tevi nebalsošu, nebūtu slinkums - balsotu par Eko Rozes vārdu. Tīra manta,izcila. Labi , turies , ir jau labi un būs vēl labāk:))

14. februāris, 2014, 10:27

Valdis Felsbergs

Nesaprotu, kādā sakarā tā tur varētu būt - starp lasītāju iecienītākajām grāmatām. Vai tad Tu to esi piedāvājusi? Vai kāds cits? Vai varbūt man pašam ieteiksi. Da pošļi vi vse...

14. februāris, 2014, 9:28

Skaisle

Valdiņ, labrītiņ. Es paskatījos to sarakstu lielalasīšana.lv - kā tas nākās,ka tur nav neviena Tava grāmata? Vai varbūt es nepratu atrast?

13. februāris, 2014, 21:36

Valdis Felsbergs

Izlasīju arī Ignata stāstu "Liekais svars". Ko lai saka... Lasās labi. Kā jau sen konstatēju komentārā Satori.lv, kas tika izdzēsts, savā krājuma "Bez jakas" bezjēgas jēgas spožumā autors ir sasniedzis piesātinājumu, tas ir lielisks, bet vairāk tur neko jaunu pateikt neizdosies, stāsts ""Trīsdesmit" jau bija izsīkums atkārtojumā, ko laikam ir sapratis pats autors un meklē citus ceļus. "Liekā svara" ceļš ir labs ar to, ka ir cits un nav tas pats, tomēr krājuma "Bez jakas" garša (tā būtu galvenā, ja ne vienīgā to tekstu kvalitāte, mans favorīts ir "Malka" ar nepārspējamu jēgas nulli) man patika labāk. Šajā stāstā vērojams proviniciālisms, kura dēļ īpaši nevelk ķerties pie viņa romāna: autors dikti ekspluatē savu personisko šauro profesionālo pieredzi, tomēr tā nudien nav ne tik interesanta, lai par to vēstītu, nedz arī citiem tik nepazīstama, lai tajā vēstījumā būtu kas jauns. Arī sieviešu cīņa par formu nav nekas diži oriģināls, neko jaunu un aizraujošu par to neuzzināju. Arī priekšnieces attieksme pret padoto un padotās mēģinājumi kompensēties, domās vērtējot priekšnieces fiziskos trūkums, galīgi nekāds psihoreālisma atklājums. Un atšķirībā no "Bez jakas" perfekti fotogrāfiskās bezkaislības, šajā darbība ir groteski sabiezināta, jau literāra, nevis reāla. Un tās latvju attiecību peripetijas, mīlas un šķiršanās, kāzas un spītēšanās - nu, ir okei, tomēr stāstiņš-viendienītis: noklausies Prozas lasījumos, pasmaidi un aizmirsti, pārlasīt nav ko. Atšķirībā no, teiksim, Ignata "Smēķētāji mirst jauni" un "Tev būs nokaut" - paēdu ne vienu vien reizi, ar kaifu. Salīdzinājumā ar Žoludes nevainojamo štampiņu, tomēr šis IR krietni oriģinālāks un drusku tomēr paliek prātā. Varbūt tāpēc, ka amerikāņu filmām nav skaita, bet latviešu filmas visas zinu, tāpēc par šo, dikti latvisko, zinu droši, ka šādu filmu neesmu redzējis, bet par Žoludes pašnāvnieku klubiņu neesmu pārliecināts.:)

Atbildēt
2
0

13. februāris, 2014, 20:32

Valdis Felsbergs

Izlasīju Žoludes "Rakstnieku namu". Pīļdīķa kalambūrs virsrakstā a priori noskaņoja skeptiski, bet stāsts jau no paša sākuma lasījās pārsteidzoši raiti, izrādījās daudz labāks par cerēto. Ļoti laba lasāmviela, gaidot, kamēr mazgā mašīnu. Varētu teikt, rakstīts ar trenētu roku, katrs tā vis neuzrakstīs. Kādas vēl uzslavas? Tekstā ir pat pa rozīnītei, kas latvju atzītajiem nemēdz gadīties. Patika tāds sīkumiņš kā "apkurlinošs", bet reālu kaifu sniedza šādas pērlītes: "- Uzmetums... - Es arī..." un "...vienkārši biju, biju vienu no nedaudzajām pēdējām reizēm, kamēr vēl bija iespējams būt." Vēl viena pērle būtu bijusi: "Pietiktu ar vienu teikumu, lai es pateiktu, ko tu man nozīmē. Bet neesmu spējis atrast nevienu" un te - stop! super!, bet diemžēl autore sasniegto nokauj, noziedzīgi turpinot: "teikumu, kas to izteiktu." Čuš... Kas nepatika? No detaļām - tipiski žoludiskie uzbāzīgie seksa iepinumi vulgārā valodā, kas, jācer, uz erotiku vis nepretendē, bet arī kā tīri informatīvi ir nedabiski un samocīti, mākslīgā "uzdrīkstēšanās". No kopējā: pats stāstiņš ir tipisks štamps par mūžseno pašnāvnieku klubiņa tēmu, personāžs ir tipisks (amīšu) komercrakstieķelis, caurcaurēm iepriekšparedzamais sižets neizbēgami atrisinās klišejiskā mīlas trīsstūrī, stāsts ir kaili literāra nodrāztu tēmu un veiklu vārdu rotaļa bez kādas oriģinālas (un vispār) domas, bez jelkādas emociju ticamības un līdzpārdzīvoojuma, lēta izklaidīte pa diagonāli - cik viegli un raiti lasās, tikpat viegli un momentāli izkūp, neatstājot nekādas pēdas. Kerolaina, Džūdija - kas es lasīju par viņām pašnāvnieku klubiņā? Šodien automazgātavā? Vai pirms desmit gadiem? Vai bērnībā? Vienreiz, vai jau ne reizi vien? Vai varbūt filmu skatījos? Kāda starpība, gan jau drīz atkal nākamais "profesionālis" par viņām uzrakstīs...